Draudzība ir viena no tām cilvēka pieredzēm, kas šķiet pašsaprotama, bet, mēģinot to izskaidrot, atklājas kā dziļi daudzslāņaina. Tā vienlaikus ir personiska pieredze, sociāla prakse, morāls ideāls un pedagoģisks izaicinājums. Skolā draudzība nav tikai "fons" mācību procesam - tā veido vidi, kurā bērni un jaunieši mācās būt ar citiem, pieņemt atšķirīgo, uzņemties atbildību un attīstīt savu tikumisko raksturu. Šī antoloģija ir veidota skolotājiem, kuri vēlas draudzību saprast ne vien kā sociālu parādību, bet kā nozīmīgu pedagoģijas pamatu.