Romāns raisa ne tikai emocionālu līdzpārdzīvojumu, bet arī ļauj baudīt tēlainu, līdz pilnībai izkoptu valodu. Tiešā un atmiņu darbība romānā noris uz jūras fona: mūžīgais paisums un bēgums, atsvešināti vienaldzīgais mūžības simbols, un cilvēka dzīvības trauslums. Cits pēc cita tiek atklāti romāna galvenā tēla - mākslas zinātnieka Maksa Mordena - zemapziņas slāņi. Krīt slīps saules stars, un, gluži kā impresionisma meistara otas skarti, ainu pēc ainas izgaismojas pagātnes mirkļi, kuros reiz sastaptie ļaudis šķiet tik dzīvi un krāsaini, ka var sajust to smaržu, dzirdēt balsis.