Būtībā šī ir atmiņu grāmata, kaut gan mīlestība un daba, kurām tā veltīta, ir mūžīgas. Krājumā lasāmi padomju laikā publicēti un nepublicēti mūzas bērni. Es nevēlos, lai gadu desmitos tie izgaistu aizmirstībā. Kā arī paši jaunākie, pēdējos gados vai dienās dzimušie. “Jūras krastā” — mans piektais dzejas krājums. Rakstīts dvēseles atklātībā. Bija laiks, kad dzejas patiesība bija nevis upes plūdums, bet strautiņš ar slūžām. Būsim laimīgi, ka dzīvojam citā laikā”.