Jelgavas pilsēta

Jelgavas pilsētas logotips

Jelgavas pilsētas bibliotēka

Jelgavas pilsētas bibliotēkas logotips

Jāņa Baltvilka balvas laureāti

 

Starptautiskā Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balva ir ikgadēja balva par sasniegumiem bērnu literatūrā, ko pasniedz katru gadu 24.jūlijā, Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā.

Balva dibināta 2005. gadā. To piešķir Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) — Starptautiskās Bērnu un jaunatnes grāmatu padomes (IBBY) Latvijas nodaļa, kuras biedri ir bērnu un jaunatnes literatūras speciālisti.

Kopš 2008. gada līdzās latviešu autoriem un grāmatu māksliniekiem tiek apbalvoti arī gada labāko ārzemju bērnu literatūras tulkojumu autori - Baltijas jūras reģiona rakstnieki un viņu tulkotāji.

Jāņa Baltvilka balva rakstniecībā ir piešķirta Krišjānim Zeļģim par dzejoļu grāmatu "Patīk!" (Liels un mazs, 2024). Žūrijas eksperti savā lēmumā raksta – lakoniskā vieglumā trāpīgi atklāta puikas domāšana, piedzīvojumu gars, interese un prieks par reāli esošo un fantāzijā iztēloto, visu ietverot sirsnīgi labestīgā attieksmē pret cilvēkiem, dabu, lietām un valodu. 

Par veiksmīgāko ilustrāciju autori atzīta Dace Krēsliņa par vizuālo ietērpu savām grāmatām "Kas par smaku?" un "Postaža parkā" (Apgāds Zvaigzne ABC, 2024). Autore radījusi lieliskas, humoristiskas ilustrācijas ar neparastiem varoņiem, kas uzrunā ne vien ar vārdiem, bet arī ar vizuālo tēlu. Te izpaužas tā lielā priekšrocība, ka autors ir gan stāsta, gan ilustrāciju radītājs.  Katra grāmatas lapa ir kā noslēpums, tā ieaicina lasītāju/pētītāju sevī, ne velti sērijas nosaukums ir "Aizvēstures pilsētas detektīvi". Arī izteiksmes līdzekļu ziņā un kompozicionāli grāmata ir viegli lasāma, izziņu rosinoša, tā atklāj sarežģītas idejas par dabu, attiecībām un atbildību. 

Savukārt "Latvijas Valsts mežu" (LVM) balva "Jaunaudze" par debiju bērnu literatūrā tika piešķirta Zaharam Ze par ilustrācijām Helgas Tormanes grāmatām "Jukī muzejā" un "Jukī satiek draugus" (Apgāds Zvaigzne ABC, 2024).

Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu saņēma vācu rakstniece Dita Cipfele un tulkotāja Signe Viška. Neskatoties uz šķietami absurdiem sižeta notikumiem un savdabīgiem tēliem, Ditas Cipfeles garstāsts "Kā ārprāts man izskaidroja pasauli" (Liels un mazs, 2024) ir asprātīgs un emocionāli ticams pieaugšanas stāsts, kas ar ironiju un jūtīgumu atklāj pusaudzes skatījumu uz sarežģīto pasauli sev apkārt.

Sadarbībā ar portālu LSM.lv ikvienam bija iespēja paust savu  izvēli, kura autora darbs no Jāņa Baltvilka balvas nominantu vidus ir bijis visinteresantākais. Lasītāji par savu favorīti atzinuši autores Sanitas Reinsones grāmatu "Draugi un kaimiņi" (Jāņa Rozes apgāds, 2024).

Informācija no: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/24.07.2025-baltvilka-balvu-sanem-rakstnieks-krisjanis-zelgis-un-ilustratori-dace-kreslina-un-zahars-ze-lasitaju-simpatija-sanita-reinsone.a608031/

Jāņa Baltvilka balvas laureātu Arhīvs >

 

 

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas  laureāti

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrs kopš 2002.gada organizē lasīšanas veicināšanas programmu "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", atlasot grāmatu kolekciju vecuma grupām: 5+; 9+; 11+; 15+ un Vecāku žūrija. Izlasot vecumgrupai atbilstošās vai pēc brīvas izvēles grāmatas, lasītājiem jāaizpilda elektroniskās anketas, piešķirot pirmās trīs vietas labākajām grāmatām.

Lasītāji jauno grāmatu kolekciju vērtē visu gadu un par viņuprāt labāko grāmatu dot savu atsauksmi, lai nākošā gada marta mēnesī Lielajos lasīšanas svētkos varētu paziņot balsojuma rezultātus. Lasītāju atsauksmes un vērtējumus programmas noslēgumā saņem grāmatu autori.

5+ grupā:

  1. vieta – Inese Zandere, Anete Melece. Ceļotājs čemodāns. (Liels un mazs, 2024)
  2. vieta – Agnese Vanaga, Marina Heniņa. Vienu dienu ačgārni. (Zvaigzne ABC, 2024)
  3. vieta – Anna Vaivare, Inese Zandere. Otrais koncerts. (Liels un mazs, 2024)

7+ grupā:

  1. vieta – Toms Dirgēla, Inga Dagile. Mans tētis raksta grāmatu. (tulk. Dace Meiere. Latvijas Mediji, 2024)
  2. vieta – Lauris Gundars, Anete Bajāre-Babčuka. Nē!!! (Pētergailis, 2024)
  3. vieta – Jurga Vile, Agne Nananai. Kašalotu radio. (tulk. Jana Egle. Baltais Valis, 2025)

9+ grupā:

  1. vieta – Laura Vinogradova, Ieva Maurīte. Pauls spēlē. (Zvaigzne ABC, 2024)
  2. vieta – Edvards van de Vendels. Miška. (tulk. Inese Paklone. Liels un mazs, 2024)
  3. vieta – Ilze Meistere, Inga Actiņa. Baseina pārvaldnieks medī pīles. (Zvaigzne ABC, 2024)

11+ grupā:

  1. vieta – Marjus Marcinkevičs, Lina Itagaki. Meitene ar šauteni. (tulk. Dace Meiere. Liels un mazs, 2024)
  2. vieta – Anna Ēringa. Bučas un apskāviens no Pollijas Stormas. (tulk. Inga Grezmane. Zvaigzne ABC, 2024)
  3. vieta – Katarīna fon Brēdova. Viss, kas nav saskatāms. (tulk. Mudīte Treimane. Liels un mazs, 2024)

15+ grupā:

  1. vieta – Žans Klods Murlevā. Okeāna bērns. (tulk. Valērija Lasovska. Jāņa Rozes apgāds, 2024)
  2. vieta – Līse Villadsena. Kvantu lēciens. (tulk. Andrejs Vīksna. Latvijas Mediji, 2024)
  3. vieta – Nils Sakss. Augstāk.( Zvaigzne ABC, 2025)

Vecāku žūrija:

  1. vieta – Rūta Šepetis. Man tevi jānodod. (tulk. Silvija Brice. Zvaigzne ABC, 2024)
  2. vieta – Tīna Hārneska. Ļaudis, kas sēj sniegā. (tulk. Dace Deniņa. Jāņa Rozes apgāds, 2024)
  3. vieta – Miha Kovāčs. Lasu, tātad esmu. (tulk. Māra Gredzena. Jāņa Rozes apgāds, 2024)

Bērnu žūrijas laureātu Arhīvs >

 

Zelta ābele laureāti

 

Grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Grāmatas noformējums atspoguļo sava laika māksliniecisko izpratni, poligrāfijas un papīra ražotāju iespējas grāmatas satura pilnīgākai atklāsmei. Konkursa mērķis ir veicināt grāmatizdošanas profesionālā un mākslinieciskā līmeņa izaugsmi un attīstīt lasītāju izpratni par grāmatu mākslu.

Vērtējot konkursam iesniegto izdevumu dizaina koncepciju, to atbilstību izdevuma saturam, maketu, papīra izvēli un poligrāfisko izpildījumu, žūrija par aizvadītā gada skaistākajām un mākslinieciski augstvērtīgākajām atzina šīs grāmatas:

  • kategorijā "Dzeja" galveno balvu saņēma Arta Ostupa krājums "Patiesība". Dizains – Anta Pence, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – "Neputns";

 

Artis Ostups. Patiesība.
Artis Ostups. Patiesība.

 

  • kategorijā "Proza" gada balva piešķirta Viljama Šekspīra darbam "Dāņu princis Hamlets". Dizains – Katrīna Vasiļevska, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – "Lapu Dizains";

 

Viljams Šekspīrs. Dāņu princis Hamlets.
Viljams Šekspīrs. Dāņu princis Hamlets.

 

  • kategorijā "Bērnu un jauniešu grāmatas" par skaistāko atzīta Agneses Vanagas cietlapu grāmatiņa "Kuš, bērniņ, klausies!". Dizains – Līva Piterāne, ilustrācijas – Līva Piterāne, tipogrāfija – "Livonia Print", izdevējs – "Apgāds Zvaigzne ABC";

 

Agnese Vanaga. Kuš, bērniņ, klausies!
Agnese Vanaga. Kuš, bērniņ, klausies!

 

  • kategorijā "Dokumentālie izdevumi" gada balvu saņēma Gunas Bīriņas grāmata "Ansis Rūtentāls. Ceļojums". Dizains – Klāvs Priedītis, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – "Neputns";

 

Guna Bīriņa. Ansis Rūtentāls. Ceļojums.
Guna Bīriņa. Ansis Rūtentāls. Ceļojums.

 

 

Jana Dreimane (sast.). Teodors Līventāls. Krišjānis Valdemārs latviešu bibliotēku nozarē.
Jana Dreimane (sast.). Teodors Līventāls. Krišjānis Valdemārs latviešu bibliotēku nozarē.

 

  • kategorijā "Uzziņu literatūra" balva piešķirta Toma Ķenča un Piretas Lotmanas sastādītajam izdevumam "Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā. 1525–1918". Dizains – Dārta Hofmane, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Latvijas Nacionālā bibliotēka;

 

Toms Ķencis, Pireta Lotmana (atb. red.). Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu v...
Toms Ķencis, Pireta Lotmana (atb. red.). Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā. 1525–1918.

 

  • kategorijā "Mākslas izdevums" visaugstāk novērtēta Elīnas Apsītes grāmata "Dzīvais cimds. Jette Užāne". Dizains – "Overpriced Design" (Jānis Klaučs, Dans Jirgensons, Aigars Mamis), fotogrāfijas – Alens Opoļskis, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – biedrība "Cimdu ceļš";

 

Elīna Apsīte. Dzīvais cimds. Jette Užāne.
Elīna Apsīte. Dzīvais cimds. Jette Užāne.

 

  • konkursā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezusies kategorija "Mācību grāmatas", un šogad balvu tajā saņēma Ilzes Kupčas un Ilzes Vītolas grāmata "Glezna un skatītājs. Uzdevumi glezniecības iepazīšanai". Dizains – Artis Briedis, ilustrācijas – Rūta Briede, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – mākslas izglītības centrs "Trīs krāsas".

 

Ilze Kupča, Ilze Vītola. Glezna un skatītājs. Uzdevumi glezniecības iepazīšanai.
Ilze Kupča, Ilze Vītola. Glezna un skatītājs. Uzdevumi glezniecības iepazīšanai.

 

Konkursa speciālbalvas

Arī šogad konkursa žūrija lēma piešķirt divas speciālbalvas.

Žūrijas speciālbalva jaunajam dizaineram "Stikla ābols" tika piešķirta Esterei Betijai Grāverei, kurai šogad konkursā bija divas nominācijas (Marijas Luīzes Meļķes "Gaudu dzejoļi" un Elizabetes Lukšo-Ražinskas "Netīro matu diena"), "novērtējot dizaineres jūtīgo un asprātīgo vizuālo valodu, kas apliecina mākslinieces izaugsmi un prasmi izcelt dažādus medijus". 

Otru speciālbalvu žūrija piešķīra Martai Folkmanei par Sergeja Timofejeva stāsta "Moka un Robers" ilustrācijām, kas "iepriecina ar izteiksmīgu un aizkustinoši piesātinātu vizuālo valodu". 

Balvu "Gada mākslinieks" konkursa žūrija piešķīra dizaineram Klāvam Priedītim, kurš "apliecinājis savu talantu un varēšanu veidot mākslinieciski augstvērtīgus izdevumus,

kas šogad konkursam iesniegti vairākās kategorijās. Viņa izvēlētie dizaina risinājumi un iedziļināšanās gan grāmatas saturā, gan grafiskā dizaina iespējās turpina piesaistīt gan žūrijas, gan lasītāju uzmanību". Klāvs Priedītis pirms diviem gadiem saņēma pirmo šī konkursa jaunā dizainera balvu "Stikla ābols".

 

 

Balva par mūža ieguldījumu grāmatniecībā tika piešķirta apgāda "Neputns" līdzdibinātājai un ilggadējai galvenajai redaktorei, mākslas zinātniecei Laimai Slavai, novērtējot viņas veikumu latviešu vizuālās mākslas un kultūrvēstures grāmatniecībā. 

Arī šoreiz turpinājās iniciatīva, ka konkursa katalogu veido pērnā Gada mākslinieka titula saņēmējs, tāpēc šogad Artis Briedis savu pārdomāto pieeju grāmatu dizainam un vērību pret detaļām demonstrēja arī konkursa "Zelta ābele 2025" kataloga dizainā. 

Portāla LSM.lv balsojumā par 2025. gada skaistāko grāmatu lasītāji atzina Elmāra Zemoviča darbu "Mūzikas instrumenti un to būvētāji Latvijā".

Dizains – Mārtiņš Ratniks, fotogrāfijas – Jānis Porietis, Gunta Zemoviča, Ruta Kurpniece, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs.

Speciālbalva "Citāda grāmata", kuras patrons ir poligrāfijas apgāds "Polap", šogad tika piešķirta citādai mācību grāmatai – Andra Začesta darbam "Abas krāsas vienā tonī. Glezniecības optiskās struktūras". Dizaina autore – Baiba Lazdiņa, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. 

Siguldas novada pašvaldība savu speciālbalvu piešķīra Armandam Zelčam par Santas Hiršas grāmatas "Oļegs Tillbergs" dizainu, izdevējs – "Neputns". 

Par grāmatu mākslas konkursu "Zelta ābele" 

Šogad 35 izdevēji konkursam iesniedza 113 grāmatas. Nominācijas saņēma 41 grāmata 8 kategorijās.

 

Konkursa "Zelta ābele 2025" žūrijā darbojās mākslinieks Kristaps Epners (žūrijas komisijas priekšsēdētājs), kultūras žurnāliste Ingvilda Strautmane, poligrāfijas speciālista un uzņēmuma "Arctic Paper Baltic States" pārstāve Lolita Butāne, māksliniece Dina Ābele, grāmatu dizainere Agne Dautartaite-Krutule (Lietuva).

Grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Grāmatas noformējums atspoguļo konkrētajam laikposmam raksturīgo māksliniecisko redzējumu, poligrāfijas un papīra ražotāju iespējas grāmatas satura pilnīgākai atklāsmei. Konkursa mērķis ir veicināt grāmatizdošanas profesionālā un mākslinieciskā līmeņa izaugsmi un attīstīt lasītāju izpratni par grāmatu mākslu laikā, kad bieži vien grāmatas lietojam digitālās ierīcēs un vidēs. Tādēļ grāmatas individualitāte, materialitāte, kā arī saspēle ar tehnoloģiju dotajām iespējām mūsdienu kultūrā ir ļoti svarīga. Arī šogad konkursā iesniegtās grāmatas demonstrēja Latvijas tipogrāfiju augsto poligrāfisko izpildījumu un dizaineru neizsīkstošo radošumu, vienlaikus parūpējoties gan par grāmatas lasāmību un ērtumu lietotājam, gan pārdomātiem satura pasniegšanas risinājumiem.

Konkursu atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Jelgavas tipogrāfija, "Arctic Paper Baltic States", "Gaismas pils" restorāns "Klīversala", Latvijas Nacionālā bibliotēka. Informatīvais atbalsts: LSM.lv.

"Zelta ābele" ir stilizēta un vārdiska preču zīme, kas ir reģistrēts patents un pieder Miķeļa Goppera izdevniecībai "Zelta ābele".

____________________________________

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/19.03.2026-zinami-gramatu-makslas-konkursa-zelta-abele-2025-laureati-gada-makslinieks-klavs-prieditis.a639606/

Zelta ābeles laureātu Arhīvs >

 

 

 

Latvijas Literatūras gada balva 2024

 

Latvijas Literatūras gada balva (saīsināti LALIGABA) ir ikgadējais apbalvojums, ko kopš 2000. gada vairākās nominācijās piešķir labākajiem latviešu daiļliteratūras darbiem un tulkojumiem. Tās piešķiršanu organizē “Latvijas Rakstnieku savienība”, kopš 2010. gada sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Literatūras centru un Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māju.

 

26. aprīlī Spīķeru koncertzālē ar devīzi “LALIGABA saviļņo” notika “Latvijas Literatūras gada balvas 2025” (LALIGABA) pasniegšanas ceremonija, kuras laikā tika noskaidrotas labākās 2024. gadā izdotās grāmatas sešās kategorijās, sveikti Mūža balvas un speciālbalvu ieguvēji.

Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijas noslēguma balsojumā par LALIGABA ieguvēju nominācijā “Labākais dzejas darbs” atzīts Elvīras Blomas dzejas krājums Viņam patīk šie dzejoļi, ko izdevusi “Punctum” atbalsta biedrība. Balva piešķirta par spilgtu un niansētu savas paaudzes dzīves un domāšanas pieredzes reprezentāciju dzejā, kas apliecina autores radošā temperamenta spēku un māksliniecisko briedumu.

Nominācijā “Labākais prozas darbs” balva otro gadu pēc kārtas piešķirta rakstniekam Svenam Kuzminam, šoreiz par garo stāstu Brīvībene, ko klajā laidusi izdevniecība “Orbīta”. Balva piešķirta par prozas darbu – aizraujošu vēturiskās un cilvēciskās esības pretrunās sakņotu jauna cilvēka dzīves pieredzes atklāmi mūsdienu Rīgas pilsētas stihijā.

Nominācijā “Labākais ārvalstu daiļliteratūras tulkojums latviešu valodā” balvu ieguva Ieva Lapiņa par krājuma Upes sniegs. Senās Ķīnas lirikas antoloģija sastādīšanu un atdzejošanu. Šo darbu izdevis apgāds “Neputns”. Balva piešķirta par nozīmīgu devumu Latvijas kūltūrvides bagātināšanā, veicot   valodiski tik atšķirīga un laikā un telpā attālināta kultūrteksta jēgpilnu un estētiski baudāmu atdzejojumu latviešu valodā.

Nominācijā “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem” laurus plūca Sanitas Reinsones grāmata Draugi un kaimiņi, ko izdevis Jāņa Rozes apgāds. Balva piešķirta par piedzīvojumu stāstu bērniem un pusaudžiem, kas vēsta par īstu draudzību, ticību saviem sapņiem, drosmi un neatlaidību cīņā par savu interešu un dabas aizsardzību.  

Nominācijā “Spilgtākā debija” balvu saņēma Sintija Sudmale par savu pirmo dzejas krājumu Uz manas mēles, ko izdevis apgāds “Valters Dakša”. Balva piešķirta par dzeju, kas izceļas ar poētisku spēku un ļauj dziļi ieskatīties gan autores personiskajā, gan plašākā, vispārinātā pasaules redzējumā, atklājot cilvēciskās esības būtību. Debijas kategorijas naudas prēmiju un balvu jau trešo gadu atbalsta Jelgavas tipogrāfija.

Kategorijā “Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā” par labāko tika atzīta Daces Bulas monogrāfija Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā, ko izdeva LU LFMI. Balva piešķirta par būtisku pienesumu latviešu literatūrteorētiskās domas attīstībā un inovatīvu, apbrīnojami konsekventu Regīnas Ezeras zooprozas analīzi un interpretāciju mūsdienu modernās ekokritikas teorētiski metodoloģiskajā griezumā.

Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt divas speciālbalvas – tulkotājam Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau) par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu frankofonajā kultūrtelpā, kā arī Vairai Vīķei-Freibergai par monogrāfiju “The logic of poetry. Structure and poetics of the Latvian Dainas”, izdevējs “Pētergailis”.

Mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā piešķirta tulkotājai Mudītei Treimanei.  

Lasītāju balva šogad tika noteikta sadarbībā ar sabiedrisko mediju portālu LSM publiskā balsojumā, kas ilga no 2. līdz 24. aprīlim. Balsojumā uzvarēja un LSM lasītāju balvu ieguva Dace Rukšāne par romānu Lu-Lū un Eņģelis, ko izdevusi “Zvaigzne ABC”. 

Visi nomināciju laureāti saņēma Dāniela Šatalova dizainēto LALIGABA balvu un naudas prēmijas.

Šā gada LALIGABA žūrijā darbojas literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore AUSMA CIMDIŅA, literatūras kritiķe un pētniece ANDA BAKLĀNE, rakstnieks un literatūras kritiķis GUNTIS BERELIS, dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE, tulkotāja RŪTA KARMA, rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS un dzejniece un publiciste KATRĪNA RUDZĪTE.

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē Latvijā. Tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem darbiem.

Balvu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība, atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Jelgavas tipogrāfija. 

LALIGABA 2025 ceremonija tapusi sadarbībā ar Latvijas Televīziju un notika Spīķeru koncertzālē. Scenārija autore un režisore Līga Buševica, producente Eva Eglāja-Kristsone, horeogrāfiju veidojusi  Alise Putniņa.

LALIGABA vizuālo identitāti veidojis Mareks Hofmanis.

Informācija pārpublicēta no vietnes www.laligaba.lv

Latvijas Literatūras gada balvas laureātu Arhīvs >