Novadnieku datubāze - Jelgavas Pilsētas bibliotēka

Novadpētniecība

Novadpētniecības darbs bibliotēkā ir lokālas teritorijas materiālu, galvenokārt publikāciju, apzināšana, sistematizācija, glabāšana, pieejamības nodrošināšana un popularizēšana.

Alberts Kviesis (Alberts Jānis Jēkabs Kviesis)

Dzimšanas datums: 22.12.1881
Dzimšanas vieta: Kalnamuižas, tagad Tērvetes pag Ērgļos
Nozare: Politika un sabiedrība, Tieslietas
Nodarbošanās: Jurists, sabiedrisks un valsts darbinieks. Latvijas Republikas Valsts prezidents (09.04.1930. – 11.04.1936.)
Saistība ar Jelgavas apkārtni: Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1894 – 1902). Pēc studijām atgriezies Jelgavā. Bija zvērināta advokāta Andreja Stērstes palīgs Jelgavā (no 1907), zvērināts advokāts Jelgavā (no 11.1912.). Iesaistījās pilsētas latviešu sabiedriskajā dzīvē, bija Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Jāņa Čakstes biedrs (no 1913; 1914 – 1915 biedrības priekšsēdētāja vietas izpildītājs), darbojās biedrības operas mīļotāju pulciņā, pats uzstājās labdarības koncertos kā izpildītājs. Sākoties Pirmajam pasaules karam 1914, Krievijas Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļas latviešu komitejas priekšsēdētājs, viens no Jelgavas latviešu lazaretes organizētājiem ievainotajiem Krievijas armijas karavīriem.
Radinieki: Sieva Elza Alise Lonija Sadde (arī Zade; 1887 – 1962) sabiedriskā darbiniece Latvijā un Austrālijā, dēli Viktors Sergejs (1911 – 1980) jurists, brīvmākslinieks un sabiedriskais darbinieks Latvijā un Kanādā, Ēriks (1912 - 2005) jurists un sabiedriskais darbinieks Latvijā un Austrālijā.
Miršanas datums: 09.08.1944
Miršanas vieta: Rīga
Apbedījuma vieta: Rīgas 1. Meža kapi
Cita informācija: Tērbatas Universitātes Tieslietu fakultātē (1902 – 1907). Vēlāk bēgļu gaitās Tērbatā. Kad vācu karaspēks okupēja Vidzemi un Igauniju, atgriezās Jelgavā, turpināja zvērināta advokāta praksi. Kooperatīvu sabiedrības "Apgāds" priekšnieka biedrs. Latvju operas sabiedrības līdzdibinātājs un valdes loceklis. Latvijas Tautas padomes loceklis no Latviešu zemnieku savienības. Piedalījās valsts proklamēšanas aktā. Rīgas apgabaltiesas loceklis (no 16.12.1918.). Latvijas valdībai atkāpjoties no Rīgas, A. Kviesis devās tai līdzi uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. No 07.1919. atgriezās Rīgā. Tiesu palātas priekšsēdētāja vietas izpildītājs (no 12.12.1919.), Tiesu palātas priekšsēdētājs (no 26.05.1920.), paliekot arī Krimināldepartamenta priekšsēdētāja amatā (amatos līdz kļūšanai par iekšlietu ministru 07.06.1921. – 27.01.1923.). Satversmes sapulces (no 01.05.1920.), 1.–3. Saeimas deputāts no Latviešu zemnieku savienības (1922 – 1930). Tiesu palātas priekšsēdētājs (23.01.1923. – 24.04.1930.). Arī Nacionālās operas direkcijas loceklis (1922 – 1924). A. Kviesis bija Saeimas priekšsēdētāja biedrs (05.1926. – 03.1930.). Arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Mandātu komisijas priekšsēdētājs, Organizācijas komisijas loceklis. Darbojās Latvijas Sarkanajā Krustā, Rīgas Latviešu biedrības valdes loceklis. Latvijas Republikas prezidents (1930, 1933 ievēlēts atkārtoti), pēc tam advokāts. 1940 Latvijas okupācijas laikā izslēgts no advokatūras. Dzīvojis Rīgā un savās lauku mājās Penkules pag. Vecvagaros. 1941, pēc nacistu iebrukuma, atgriezies Rīgā un atsācis darbu advokatūrā, vēlāk strādājis Tieslietu ģenerāldirekcijā par juridisko konsultantu. 1943 – 1944 tieslietu ģenerāldirektora vietas izpildītājs. 09.08.1944. kopā ar ģimeni devies trimdā, miris no sirdslēkmes uz Vācijas kuģa Monte Rosa, kamēr kuģis atradās Daugavā.