Ansis Alberts Kaupēns 

Dzimšanas datums

02.11.1895

Dzimšanas vieta

Zaļenieku pag. Balcer-Streņģu mājas

Nozare

Cits

Nodarbošanās

Laupītājs, noziedznieks, iemantojis lielu popularitāti tautā

Saistība ar Jelgavas apkārtni

Ģimene pārcēlās uz Svētes pagasta

Radinieki

Dzimis kalpu Jāņa un Anlīzes ģimenē.

Miršanas datums

06.05.1927

Miršanas vieta

Svētes pag. Ērmaņu priedes

Apbedījuma vieta

Apbed.vieta nav zināma

Cita informācija

Par viņa dzimšanu izdarīts ieraksts Zaļās ev. lut. draudzes baznīcas grāmatā. Drīz ģimene pārcēlās uz Svētes pagasta "Pogu Laukiem". Pēc profesijas amatnieks – seglinieks, mēbeļu tapsētājs. 21 gada vecumā (1916) mobilizēts cariskās Krievijas armijā (dien. Kaukāzā). Pēc 1917. gada februāra revolūcijas pāriet Kerenska armijā, dien Petrogradā. Gadu dien Caricinā 9. latviešu strēlnieku pulkā. 1919 atgriezās Latvijā, 17.12.1919. ieskaitīts Latvijas armijas rindās seržanta pakāpē, 11. Dobeles (toreiz Grobiņas) kājinieku pulkā. No armijas dezertēja 1920. gada sākumā (izlaida atvaļinājumā, bet neatgriezās), tad slapstījās pa Jelgavas apkārtnes mežiem. 29.01.1920. uz Jelgavas – Līvbērzes ceļa Kaupēns izdarīja savu pirmo bruņoto uzbrukumu Džūkstes pagasta Lielrūteņu māju saimniekam Fricim Osim nolaupīja divdesmit latu, zirgu un ragavas. Pēdējo laupīšanu Kaupēns izdarīja 29.05.1926. Kopā veicis 35 laupīšanas (laupījums ap 40 592 latu) un nogalinājis 19 cilvēkus. Pēc aresta 08.06.1926. izmeklēšanā (lietu vadīja Vilis Virziņš, Jelgavas policijas priekšnieks Jānis Anšmits) līdz 21.02.1927. A. Kaupēns labprātīgi atzinās visos noziegumos (arī par 5 cilvēku slepkavību Klabiņu mājās par ko jau tiesāts Jānis Staņķis) un Jelgavas cietumā raksta dzejoļus, pārdomas par savu dzīvi un cietuma memuārus. 27.03.1927. Jelgavā Virsnieku klubā (tolaik Veismaņa ielā) sākās tiesas prāva, par 39 noziegumiem Ansim Kaupēnam un Voldemāram Piebalgam piesprieda 06.04.1927. augstāko soda mēru nāvessodu pakarot. Ar mūža spaidu darbiem notiesāja Jāni Vālodzi – 1936 Valsts prezidents Alberts Kviesis viņu apžēloja. J. Rubenis tika notiesāts ar ieslodzījumu cietumā uz astoņiem mēnešiem (pirmstiesas ieslodzījuma laiku), Kaupēna māsa A. E. Bubelte – ar ieslodzījumu pārmācības namā uz trim gadiem, Jēkabu Buti attaisnoja. Ansim Albertam Kaupēnam spriedums tika izpildīts 06.05.1927. Vircavas meža masīvā, Svētes pag. Ērmaņu priedēs, apbed. vieta nav zināma. A. Kaupēna prāvu, viņa izdarītos noziegumus un privāto dzīvi, plaši atspoguļoja prese.

Publikācijas par personu

1926 40 burtnīcās tika izdots anonīms kriminālromāns "Bandīta Kaupēna noziegumi". 1927 iznāca prozas darbi: Paulas Ābeles "Laupītājs Kaupēns un grafs Kudenhove-Kalergi" un Jāņa Baloža "Zemgales bandīts ceļā uz tiesu". A. Kaupēna gaitas aprakstītas Ingrīdas Karstās romānā "Kaupēna līgava” (2007). Advokāta Andra Grūtupa grāmatu sērijas "Tiesāšanās kā māksla" 2. sējumā atspoguļota Kaupēna bandas prāva. Pēc šī darba uzņemta dokumentālā filma "Kaupēns" (režisors un producents Māris Ozoliņš, 2011). Apvienojot ukraiņu tautasdziesmas "Dņepra. Dņepra" (Дніпрo, Дніпрo) melodijas motīvu un nezināma autora vārdus, tapa tautas ziņģe, saukta par "Kaupēna dziesmu" – "Meži, meži, tumšie meži". 1999 Liepājas teātrī iestudēts Māras Zālītes (librets) un Jāņa Lūsēna (mūzika) mūzikls "Kaupēn, mans mīļais!".

Izmantotie avoti

1. https://enciklopedija.lv/skirklis/93908-Kaup%C4%93na-banda  (skatīts 05.02.2021.) 

2. Lastovecka, Ina. Kaupēns - dezertieris, uzdzīvotājs, laupītājs un slepkava : [par noziedznieku Ansi Albertu Kaupēnu (1895-1927)]. Zemgales Ziņas, Nr. 158, 2004.

3. Lietas Nr. 1918 - 2018 - Ansis Kaupēns, 2020. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=QUNgOfivE1c  (skatīts 05.02.2021.)

4. Attēls no Jelgavas bandits Kaupens kara tiesā. Jaunā Nedēļa, Nr. 12, 1927.