Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins

Dzimšanas datums

04.03.1826

Dzimšanas vieta

Jelgava

Nozare

Kultūra un māksla, Reliģija

Nodarbošanās

Teologs, valodnieks, folklorists, etnogrāfs, mācītājs.

Saistība ar Jelgavas apkārtni

Mūža pēdējos gadus dzīvoja Jelgavā.

Radinieki

Tēvs skolotājs un luterāņu mācītāja palīgs Johans Gotfrīds Bīlenšteins (miris 1852), māte Emīlija (dz. fon Klebeka). Meita Marta Bīlenšteina (1861 – 1938), palīdze zinātniskajā darbā (ilustrējusi tēva darbus), saimniecības vadītāja, pavārgrāmatas autore.

Miršanas datums

06.07.1907

Miršanas vieta

Jelgava

Apbedījuma vieta

Dobeles kapi

Cita informācija

Jaunauces mācītājmuižā. Mācījies Šulpfortas ģimnāzijā Halles apg. (Vācijā), Tērbatas universitātē Teoloģijas fak. (1846 – 1850). Mācītājs Jaunaucē (no 1852), Dobelē (no 1867; gandrīz 40 gadus). Paralēli mācītāja pienākumiem pievērsies tolaik Eiropas inteliģencē populārajai lingvistikai, nododoties ne tikai latviešu, bet arī lietuviešu un senprūšu valodas pētījumiem, folklorai un kultūrvēsturei.Kēnigsbergas universitātes goda doktors (1883), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1890), Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1893), Tērbatas universitātes goda doktors (1902). Latviešu literārās (draugu) biedrības priekšsēdētājs (1864 – 1895), uzturēja biedrībā zinātnisko garu, piesaistīja ievērojamus ārzemju zinātniekus, stingrs baltvācisko tradīciju aizstāvis, jaunlatviešu pretinieks. Laikraksta "Latviešu Avīzes" izdevējs un redaktors (1867 – 1903, ar pārtrauk.). 1905. gada revolūcijas laikā tika izpostīta A. Bīlenšteina bibliotēka, viņš atteicās no mācītāja amata un mūža pēdējos gadus dzīvoja Jelgavā.

Personas publikācijas

Nozīmīgākais valodnīecības darbs ir 1892 Sanktpēterburgā iznākusī grāmata "Latviešu tautas un valodas robežas tagadnē un XIII gadsimtā". Jau pirmajos darbības gados viņš sarakstīja "Latviešu gramatiku", kurā balstījās uz Vecā Stendera un dažu citu priekšgājēju darbiem. Publikācijas par latviešu gramatiku, folkloru, dialektiem A. Bīlenšteins rakstīja vācu valodā, bet Latviešu draugu biedrībā runas teica un latviešu draudzē sprediķoja latviski. Savus darbus viņš sūtīja uz respektablām zinātniskām iestādēm.

Izmantotie avoti

1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. ISBN 5899600349 

2. Bīlenšteins, Augusts. Kāda laimīga dzīve. Dobeles mācītāja Dr. A.Bīlenšteina autobiogrāfija. Rīga: Rīgas multimēdiju centra apgāds, 1995. 414 lpp.

3. http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/val.kopeji/kop11.htm

4. http://jvmm.lv/index.php/lasitava/jelgavas-vestures-annales/kurzemes-literaturas-un-makslas-biedribas-goda-biedra-augusta-bilensteina-1826-1907-ieguldijums-latvijas-arheologijas-zinatne

5. http://literatura.lv/lv/person/Augusts-Bilensteins/872347

6. Lūsiņa, Signe. Augustam Bīlenšteinam - 195 : [par vācbaltu valodnieku, zinātnieku un teologu A. Bīlenšteinu]. Zemgales Ziņas, Nr. 9, 2021. Pieejams: https://jelgava.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=320347&c=2

7. Attēls no http://vesture.eu/B%C4%ABlen%C5%A1teins_Augusts