Novadnieku datubāze - Jelgavas Pilsētas bibliotēka

Novadpētniecība

Novadpētniecības darbs bibliotēkā ir lokālas teritorijas materiālu, galvenokārt publikāciju, apzināšana, sistematizācija, glabāšana, pieejamības nodrošināšana un popularizēšana.

Ferdinands Ketlers

Dzimšanas datums: 02.11.1655
Dzimšanas vieta: Jelgavas pils
Nozare: Cits, Valsts aizsardzība
Nodarbošanās: Pēdējais Ketleru dzimtas Kurzemes un Zemgales hercogs, kas (ar pārtraukumiem no 1711 – 1737) kā aizbildnis no Dancigas pārvaldīja Kurzemes un Zemgales hercogisti.
Saistība ar Jelgavas apkārtni: Pēdējais Ketleru dzimtas Kurzemes un Zemgales hercogs.
Radinieki: Hercoga Jēkaba dēls. 1730. gada septembrī apprecējās ar Johannu Magdalēnu, Saksijas-Veisenfelsas princesi (Johanna Magdalena, princess of Sachsene-Weissenfels, 1708 – 1759), Veisenfelsas hercoga Johana Georga meitu.
Miršanas datums: 04.05.1737
Miršanas vieta: Danciga (Polija)
Apbedījuma vieta: Hercogu kapenes Jelgavā
Cita informācija: Viņš bija hercoga Jēkaba dēls un visu mūžu cīnījās par savām tiesībām uz hercoga troni. Reģents pēc brāļa nāves 1682, līdz mazgadīgais Fridrihs Vilhelms 1709 tika atzīts par pilngadīgu. Būdams militārpersona, mainīja hercogistes ārpolitiku no pasīvas neitralitātes un nogaidīšanas uz aktīvu muižniecības piespiešanu pildīt vasaļa pienākumus un hercogistes militāro spēku nostiprināšanu. Mūža lielāko daļu bija aizvadījis Brandenburgas–Prūsijas un Žečpospoļitas militārajā dienestā, komandējot savu kājnieku pulku (1700/1701 ziemā, kad Ferdinands uz laiku bija Saksijas armijas virspavēlnieks). Pēc sakāves Spilves kaujā un hercogistes okupācijas 1701. gada jūnijā Ferdinands, kas kaujā kā Saksijas ģenerālleitnants bija komandējis karaspēku, bija spiests pamest Kurzemi, 1702. gada beigās vai 1703. gada sākumā pārcēlās uz Dancigu un turpmāk centās panākt savu tiesību atjaunošanu un hercogistes deokupāciju diplomātiskā ceļā. Politiskā cīņā Ferdinandam izdevās atstumt no varas brāļa atraitni Elizabeti Sofiju (1674 – 1748) un kļūt par hercogu administratoru un tobrīd sešgadīgā troņmantnieka Frīdriha Vilhelma (1692 – 1711) aizbildni. Hercoga titulu mantoja pēc piepešās Fridriha Vilhelma nāves, taču, esot sliktās attiecībās ar Kurzemes muižniekiem, turpināja uzturēties Dancigā. Situācija pasliktinājās vēl vairāk 1715, kad Telšu stārasts un Lestenes muižas īpašnieks Karls Fridrihs fon Firkss (von Fircks) pēc ķīlas atmaksāšanas atteicās atdot Abavas muižu (Abaushof), ko savulaik hercogs tam bija ieķīlājis - janvārī hercoga gvardi ar varu pārņēma muižu, sadursmē nogalinot Firksu. 1717 Kurzemē ieradās karaļa komisija un atzina par pamatotu lielu daļu muižnieku sūdzību, noteica, ka Ferdinands nevar valdīt Kurzemē, ja tajā neatrodas. Saskaņā ar Valdības formulu vara hercogistē tika nodota hercoga virspadomniekiem. Gandrīz visu mūžu nodzīvoja kā vecpuisis, taču dzimtas izmiršanas draudi piespieda apņemt sievu. Bērnu nebija, un līdz ar viņa nāvi 1737 Ketleru dinastija beidza pastāvēt. Tā paša gada 22. jūnijā Ernsts Johans Bīrons Kurzemes landtāgā tika ievēlēts par Kurzemes hercogu. 8. jūlijā Varšavas Seims apstiprina vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā Polijas karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas.