Novadnieku datubāze - Jelgavas Pilsētas bibliotēka

Novadpētniecība

Novadpētniecības darbs bibliotēkā ir lokālas teritorijas materiālu, galvenokārt publikāciju, apzināšana, sistematizācija, glabāšana, pieejamības nodrošināšana un popularizēšana.

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (arī in Lieffland zu Cuhrland und Semgallen Hertzog)

Dzimšanas datums: 19.07.1692
Dzimšanas vieta: Jelgava
Nozare: Cits
Nodarbošanās: Kurzemes un Zemgales hercogs (1698 – 1711; patstāvīgi kopš 1709)
Saistība ar Jelgavas apkārtni: Kurzemes un Zemgales hercogs (1698 – 1711; patstāvīgi kopš 1709).
Radinieki: Frīdriha II Kazimira Ketlera dēls. Frīdrihs Vilhelms apprecējās ar Krievijas cara Pētera I pusbrāļa Joana meitu Annu Joanovnu (Анна Иоанновна; 1693 – 1740).
Miršanas datums: 21.01.1711
Miršanas vieta: Pēterburgas guberņa (Krievija)
Apbedījuma vieta: Hercogu kapenes Jelgavā
Cita informācija: Pusaudža gadus pavadīja Prūsijā (hercogistē kā reģents Fridriha Vilhelma vārdā valdīja tā tēvabrālis Ferdinands). Izglītību ieguva Erlangas bruņniecības akadēmijā. Tā kā troņa mantošanas brīdī Vilhelmam bija nepilni 6 gadi, par jaunā hercoga aizbildniecību izraisījās pamatīgas politiskas cīņas. No vienas puses, pēc reģenta statusa un līdz ar to arī varas hercogistē tiecās viņa māte hercogiene atraitne Elizabete Sofija, no otras, – mirušā hercoga brālis Ferdinands Ketlers (1655 – 1737), kurš ilgu laiku bija pavadījis Polijas–Lietuvas karadienestā. Virsroku guva hercogs Ferdinands. Varas krīzi vēl pastiprināja Lielais Ziemeļu karš (1700 – 1721). 1709 Hercogistes padome atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par septiņpadsmitgadīgā Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara Pētera I pusbrāļa Joana meitu Annu Joanovnu (Анна Иоанновна; 1693 – 1740). Atgriezās hercogistē 1710 parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 1711. gada 11. novembrī notika saderināšanās ceremonija ar Annu, bet 13. novembrī - kāzas Meņšikovu pilī Pēterburgā. Viņus laulāja pēc pareizticīgo un luterāņu rituāla. Bija panākta vienošanās, ka Anna, iziedama pie vīra, saglabās savu ticību, tomēr laulībā dzimušie dēli pieņems luterticību, turpretī meitām jābūt kristītām pareizticībā. Pūrā līgava dabūs 200 000 rubļu, bet ja hercogs nomirs, neatstājis pēctečus, viņa atraitne no Krievijas kases iztikai saņems 40 000 rubļu pensiju katru gadu. Bez tam viņai mūža pārvaldē paliek Mītavas pils un atraitnes muiža Kurzemē. Atceļā no kāzām 21.01.1711. Frīdrihs Vilhelms piepeši mirst Kipeņas (Kippingshof, Киппингхоф) pasta stacijā Ingrijā, tagadējās Pēterburgas teritorijā. Hercoga atraitne Anna kopā ar viņa līķi ieradās Jelgavā. Tajā pašā laikā Kurzemē un Zemgalē sākās Lielā mēra epidēmija, kuras laikā mira liela daļa no hercogistes iedzīvotājiem. Krievija, kas no 1710 bija izpletusi savas robežas līdz pat Daugavai, mēģināja politiski nostiprināties arī hercogistē. 10.1716. Anna Joanovna pēc Pētera I rīkojuma pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Jelgavā. Dancigā dzīvojošais Ferdinands neatzina ne sava brāļadēla, ne viņa atraitnes tiesības uz Kurzemes pārvaldīšanu. Kurzemes hercogistē turpinājās politiskais haoss. Ketleru dzimta atsāka valdīt Kurzemē īsti to nedarot, jo Anna sāka veidot savu politiku. Ketleru mantinieku nebija.