Indriķis Biernis

Dzimšanas datums

20.02.1894

Dzimšanas vieta

Gatarta, tagad Drustu pag.

Nozare

Izglītība un zinātne

Nodarbošanās

Inženieris mehāniķis, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācībspēks.

Saistība ar Jelgavas apkārtni

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācībspēks.

Miršanas datums

28.11.1973

Miršanas vieta

Rīga

Apbedījuma vieta

Rīgas 1. Meža kapi

Cita informācija

Mācījies Gatartas pagastskolā, Jaunpiebalgas draudzes skolā, 1912 Kijevas un 1912 – 1917 Žitomiras mērniecības skolā. 1917 piedalījies Februāra revolūcijā Krievijā, pavasarī atgriezās dzimtenē, organizēja Gatartas bezzemnieku padomi, 10.1917. – 02.1918. bija tās priekšsēdētājs. Pēc lielinieku varas krišanas atgriezies Krievijā. Pilsoņu kara laikā ieslodzīts Deņikina pārvaldītā apgabala katorgas cietumā. 1920 -1921 Ufas guberņā pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs, 1921 - 1922 Zemes pārvaldes priekšsēdētājs. 1929 beidza Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Inženierzinātņu fakultāti un palika tur strādāt par asistentu. 1930 – 05.1933 V. Gorjačkina palīgs mašīnu izmēģinājumos, docents un zinātniskais līdzstrādnieks Maskavā, Tulā, 1934 –1945 Taškentā. 1937 apcietināts, no drošas moku nāves viņu izglāba enerģiskā dzīvesbiedre Krimas grieķiete Olga. 1945 – 1954 Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacijas direktors. Vienlaikus 1945 – 1973 Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes Mašīnu un traktoru parka ekspluatācijas katedras vadītājs. Pētījis traktoru un lauksaimniecības mašīnu izmantošanas un lopkopības fermu mehanizācijas iespējas. 1953 tehnisko zinātņu kandidāts, pētījis pļaujmašīnu griezējaparātus. Sarakstījis grāmatu par traktoru un lauksaimniecības mašīnu izmantošanu, lopkopības mehanizāciju. 1966 apbalvots ar PSRS Ļeņina ordeni. Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacijas darbinieki atceras I. Bierni kā goda vīru un demokrātu, kurš neuzspieda savu viedokli, bija apveltīts ar neizsīkstošu humoru un optimismu. Kad Cēsu staļinisti nolēma sagraut Vienības laukumā pieminekli "No zobena saule lēca", viņi prasījuši mašīnu izmēģinājumu stacijas direktoram Henriham Henrihovičam (Indriķim Indriķa dēlam, kā viņu sauca partijas biedri) atsūtīt traktoru Staļiņec. “Moi tigri vsjo zdjelajut”(Mani tīģeri visu izdarīs), I. Biernis apzvērējis. Taču postītāji naktī veltīgi izgaidījušies vareno tehniku – tā neieradās, jo traktorists esot bijis piedzēries, – tā Henrihs Henrihovičs pēc tam taisnojies.

Apbalvojumi

1966 apbalvots ar PSRS Ļeņina ordeni.

Izmantotie avoti

1. Profesors Indriķis Biernis (20.02.1894.-28.11.1973.). Jelgava: LLU, 1999. 

2. Latvijas enciklopēdija, 1. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002. ISBN 9984948218

3. https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=6&q=beigt&id=969895&g=1

4. Tupiņš, J. Indriķis Biernis. Plēsums, Nr.11, 1977. Pieejams: http://periodika.lv