Novadpētniecība
Novadpētniecības darbs bibliotēkā ir lokālas teritorijas materiālu, galvenokārt publikāciju, apzināšana, sistematizācija, glabāšana, pieejamības nodrošināšana un popularizēšana.
Karls Frīdrihs Vatsons
- Dzimšanas datums
- 07.06.1777
- Dzimšanas vieta
- Jelgava
- Nozare
- Kultūra un māksla, Reliģija
- Nodarbošanās
- Mācītājs, literāts, grāmatu izplatītājs, žurnālists
- Saistība ar Jelgavas apkārtni
- Mācījies Jelgavas pilsētas skolā (1789 – 1793), studēja teoloģiju Jelgavā (1799 – 1801). Darbojies Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā Jelgavā.
- Miršanas datums
- 16.03.1826
- Miršanas vieta
- Lestene
- Apbedījuma vieta
- Jelgava
- Cita informācija
Mācījies Pētera akadēmijā (1793 – 1798), studējis jurisprudenci Leipcigā (1798), teoloģiju Jelgavā (1799 – 1801) un Getingenē (1801 – 1802), izglītošanās nolūkos apceļojis Vāciju un Franciju. Luterāņu draudzes mācītājs Lestenē (1803 – 1826), no 1813 arī Strutelē. Pirmā latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" organizētājs un redaktors (1822 – 1826), latviešu avīžniecības dibinātājs. Sast. Kurzemes kalendāru, pētījis Kurzemes vēsturi. Viens no Latviešu literārās (draugu) biedrības dibinātājiem (1824), Kurzemes nodaļas pirmais direktors. Vērsies pret latviešu pārvācošanu, aicinājis kopt latviešu valodu, veicinājis tautas izglītošanu.
- Citāti
"Viņa tēvs Matiass Frīdrihs Vatsons, Kēnigsbergas universitātes dzejas mākslas profesors, tika uzaicināts uz Jelgavu 1759. gadā un kopš tā laika darbojās Jelgavas akadēmiskajās mācību iestādēs gan kā Academia Petrina profesors un prorektors, gan pilsētas skolas rektors, kā arī vietējā Jelgavas presē. Māte Agate Düllo, Kabiles mācītāja H. F. Düllo meita. Jau kopš bērnības K. F. Vatsons bija iejuties Jelgavas - Kurzemes svarīgākā administratīvā un garīgās dzīves centra augsti izglītoto intelektuāļu aprindās. Jelgava saglabāja garīgām nodarbēm labvēlīgu gaisotni arī 19. gs. sākumā, tāpēc, neskatoties uz jaunās darba un dzīves vietas attālumu, jaunais mācītājs itin drīz rosīgi iekļāvās dažu tā laika Jelgavas preses izdevumu un kalendāru autoru vidū. Laikabiedri K. F. Vatsonu raksturojuši kā aizrautīgu cilvēku ar ļoti daudzpusīgām interesēm, dedzīgu, pat kategorisku savā pārliecībā." [1]
- Izmantotie avoti
1. Arheoloģija un etnogrāfija. XX sēj. Rīga, 2000. ISBN 9984601153
2.Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. ISBN 5899600349
3. https://bbld.de/0000000435720294 (skatīts 05.05.2020.)
4. http://lgdb.lnb.lv/index/person/713/ (skatīts 05.05.2020.)
5. Attēls no http://literatura.lv/en/person/Karlis-Fridrihs-Vatsons/872254 (skatīts 05.05.2020.)
