Mārtiņš Vagulāns

Dzimšanas datums

29.03.1905

Dzimšanas vieta

Dignājas pag.

Nozare

Kultūra un māksla, Valsts aizsardzība

Nodarbošanās

Agronoms. Žurnālists. Militārs darbinieks. Kara noziedznieks

Saistība ar Jelgavas apkārtni

20. – 30. gados strādājis par žurnālistu dažādos Jelgavas laikrakstos. 1937 strādājis Lauks. kamerā Jelgavā. 1941. gada 29. - 30. jūn. V. Štālekers viņu iecēla par Jelgavas laikraksta “Nacionālā Zemgale” redaktoru/izdevēju un reizē par Jelgavas latviešu SD nodaļas komandieri.

Radinieki

Brālis Jānis Vagulāns (1893 – 1961). Sieva (pec. 1929) Erna.

Miršanas datums

09.08.1982

Miršanas vieta

Sidneja (Austrālija)

Cita informācija

Jelgavas ebreju iznīcināšanas līdzdalībnieks. 1923 Beidzis Daugavpils vidusskolu. 1924 – 1925 strādājis Valsts budžeta nodaļā, pēc tam Zemkopības ministrijā. 20. – 30. gados strādājis par žurnālistu dažādos Bauskas, Jelgavas un Rīgas laikrakstos. 1930 obligātais karadienests 9. Rēzeknes kājn. pulkā. Beidzis virsnieka vietnieka kursus karaskolā, pildot nodaļas virsseržanta pienākumus. 1933 bijis Bauskas apriņķa agronoms. 1934 absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot agronoma grādu. Bijis Aizsargu bataljona sevišķo uzdevumu rotas komandieris, kā arī studentu korporācijas "Tālavija" biedrs, Pērkonkrusta biedrs. Padomju okupācijas laikā nodarbojies ar lauksaimniecību. Ienākot vācu karaspēkam, piedalījies cīņās pret sarkanarmiešiem Elejas-Meitenes stacijas apkārtnē. 1941. gada vasarā Viktora Arāja komandētās Latviešu drošības palīgpolicijas (Lettische Sicherheitshilfspolizei), vēlāk – Latviešu drošības nodaļas (Lettische Sicherungsabteilung) palīgvienības - Jelgavas grupas komandieris). Vagulāna komanda bija pirmā Latvijā organizētā SD vienība. Viņš organizēja ebreju iznīcināšanu Jelgavā un tās apkārtnē. 16. augustā atlaists gan no "Nacionālā Zemgale" redaktora, gan no SD nodaļas komandiera amata. Pēc tam dienējis Viktora Arāja komandā Latvijā un Baltkrievijā. Par ebreju sievietes izvarošanu Minskā 1943 īslaicīgi ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā. Pēc tam dienējis Latviešu leģiona 43. pulka III bat. kā vltn. Ievainots. Atvaļināts un kopā ar ģimeni 08.10.1944. izbraucis uz Vāciju. Dzīvojis Vācijā, bet 1948 izceļojis uz Adelaidu (vēlāk Sidneju). Miris psihiatriskajā slimnīcā.

Apbalvojumi

Apbalvots ar II šķiras Dzelzs krustu. 

Izmantotie avoti

1. Tomašūns, Andris. Vasara, kad mainījās okupanti. Pieejams: http://lpra.vip.lv/mainijaas.htm  (skatīts 09.02.2021.) 

2. http://www.nmkk.lv/Items/ItemViewForm.aspx?id=764906  (skatīts 09.02.2021.)

3. https://latgalesdati.du.lv/persona/3275  (skatīts 09.02.2021.)

4. [Līdzjūtība]. Austrālijas Latvietis, Nr. 1642, 1982.