Miervaldis Ķemers 

Dzimšanas datums

04.03.1902

Dzimšanas vieta

Rīga

Nozare

Kultūra un māksla, Reliģija

Nodarbošanās

Garīdznieks. Latgales prāvesta iecirkņa un Rīgas sv. Trīsvienības draudžu mācītājs. Pilsētainavu gleznotājs

Saistība ar Jelgavas apkārtni

Jelgavas Mārtiņa Lutera baznīcas draudzes mācītājs (1936 – 1938). Radījis apjomīgu vecās Jelgavas pasteļgleznojumu ciklu.

Radinieki

Māsa Austra Ķemere (dzim. 1907).

Miršanas datums

0.06.1980

Miršanas vieta

Ķemeri

Apbedījuma vieta

Sarkandaugavas kapi

Cita informācija

Beidzis Latvijas evaņģeliski-luteriskās baznīcas Teoloģijas institūtu (1929). 1929. gada 22. augustā ordinēts par mācītāju, kalpojis Kārsavas un tās apkaimes luterāniskajās draudzēs. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesora Vilhelma Purvīša. 1938 Miervaldis Ķemers kļuva par Rīgas Trīsvienības draudzes mācītāju, kur pavadīja visu darba mūžu un sistemātiski gleznoja. 1944 viņš noraidīja V. Purvīša uzaicinājumu izstrādāt Akadēmijas beigšanas darbu, absolvēt Akadēmiju un doties uz Vāciju. Miervaldis Ķemers bija nolēmis palikt Latvijā un studijas turpināt. Ar sev piemītošo neatlaidību pēckara gados turpināja studijas profesora Ģederta Eliasa stājglezniecības darbnīcā. 1947 izstrādāja un aizstāvēja diplomdarbu "Ainava no akadēmijas loga ar Valdemāra ielu un muzeju" un ieguva mākslinieka kvalifikāciju. Miervaldis Ķemers atstājis gleznu, studiju, skiču sarakstus, kuros minēts vairāk nekā 3000 darbu. Padomju vara Latvijā viņam liedza piedalīties izstādēs. Daudzi viņa darbi atrodas muzejos, privātās kolekcijās gan Latvijā, gan ārvalstīs. Mākslinieks labprāt dāvāja savas gleznas, sagādādams prieku daudziem sava talanta cienītājiem.

Citāti

"Jau tā paša gada rudenī Miervaldis kļuva par studentu. Ne velti profesoru (V. Purvīti) tā piesaistīja Jelgavas ainavas. Strādādams šajā pilsētā par mācītāju, brālis tik tiešām visu pilsētu apgleznoja. Visu veco Jelgavu. Daudzi no šiem pasteļiem tagad glabājas Jelgavas muzejā. II pasaules kara laikā Jelgava tika nopostīta līdz pamatiem, bet brāļa gleznās saglabājusies pirmskara pilsētas burvība. Miervaldis dziļi izjuta necilu skaistumu - lietās, ļaudīs, cilvēkos." [4]

Izmantotie avoti

1. Bērziņš, Guntis. Būsim pazīstami: gleznotājs Miervaldis Ķemers. Karogs, Nr. 10, 1990. 

2. Bērziņš, Guntis. Gleznotājs Miervaldis Ķemers. Zvaigzne, Nr. 9, 1990.

3. Kusmane, Rita. Gleznotājs Miervaldis Ķemers. Simts pilsētainavas. Diena, Nr. 58, 1992.

4. Apinīte, V. Vai atdosim parādu Miervaldim Ķemeram? Jūrmala (1980-1998), Nr. 29, 1990.

5. Attēls no https://www.slideshare.net/Zaurs/3vien-saakumi  (skatīts 06.04.2021.)