Pauls Kalniņš 

Dzimšanas datums

03.03.1872

Dzimšanas vieta

Vilces pag. Mazpečuļi

Nozare

Medicīna, Politika un sabiedrība

Nodarbošanās

Ārsts, politiķis, valsts darbinieks

Saistība ar Jelgavas apkārtni

Beidzis Vilces pagastskolu. Strādāja par ārstu Jelgavā. 1901 P. Kalniņš atgriezās Jelgavā un vadīja Kurzemes sociāldemokrātu grupu.

Radinieki

 Sieva Klāra Kalniņa (1874 – 1964), dēls Bruno Kalniņš (1899 – 1990), ievērojami Latvijas sabiedriskie un politiskie darbinieki un Latvijas Republikas proklamētāji.

Miršanas datums

26.08.1945

Miršanas vieta

Becava pie Lustenavas (Austrija)

Apbedījuma vieta

pārapbed. Latvijā, Kosā 2011.

Cita informācija

1., 2., 3. un 4. Saeimas priekšsēdētājs. Pēc Vilces pagastskolas beigšanas apmeklēja Liepājas Nikolaja ģimnāziju, vēlāk studēja dabaszinības Maskavā, 1898 beidza Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti. Strādāja par ārstu Tukumā un Rīgā. 1897 bija avīzes "Dienas Lapa" redakcijas loceklis, kopā ar citiem jaunstrāvniekiem tika apcietināts un izraidīts no Latvijas. Piedalījās 1905. gada revolūcijā. 1903 –1906 atradās emigrācijā Šveicē, 1906 – 1915 strādāja par ārstu Jūrmalā, bija vairāku sociāldemokrātu izdevumu redakciju loceklis, publicēja rakstus. Pirmā pasaules kara laikā P. Kalniņš bija kara ārsts, 1917 Rīgas Strādnieku deputātu padomes loceklis, piedalījās Demokrātiskā bloka dibināšanā, vēlāk Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un visu Saeimu deputāts. Saeimas priekšsēdētājs no 1925. gada 20. marta. 1918 – 1922 bija Sociāldemokrātu partijas CK priekšsēdētājs, 1925 – 1934 Kultūras fonda priekšsēdētājs. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma P. Kalniņš četrus mēnešus pavadīja Centrālcietumā un mājas arestā, turpmāk pensijā, bet 1941 atgriezās ārsta darbā Rīgas 1. poliklīnikā. 1942 – 1944 bija nelegālās sociāldemokrātu CK loceklis. Vācu okupācijas laika beigās 1944. gada 8. septembrī Latvijas Centrālās padomes sēdē P. Kalniņš kā pēdējās likumīgi ievēlētās Saeimas priekšsēdētājs uzņēmās Valsts prezidenta vietas izpildīšanu. Deleģēts uz Zviedriju, vāciešu karakuģa aizturēts laivā Baltijas jūrā, nogādāts Gdiņā. Bēgļu gaitās nonāca Lustenavā, miris tūlīt pēc kara.

Personas publikācijas

Bija vairāku sociāldemokrātu izdevumu redakciju loceklis, publicēja rakstus.

Apbalvojumi

 Apbalvots 1926 ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. šķiru un 1. šķiru 1927. Somijas un Zviedrijas augstākajiem ordeņiem.

Izmantotie avoti

1. Latvijas enciklopēdija, 3. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005. ISBN 9984948234 

2. Grase, Gita. Ārstam un politiķim P. Kalniņam – 125. Zemgales Avīze, 1997. gada 4. marts

3. https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/bijusie-valsts-prezidenti/pauls-kalnins#gsc.tab=0  (skatīts 03.02.2021.)

4. http://www.ieverojamiemediki.lv/k/kalnins-pauls/  (skatīts 03.02.2021.)

5. Attēls no https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/dr-pauls-kalnins  (skatīts 03.02.2021.)