Teodors Kalniņš 

Dzimšanas datums

28.05.1882

Dzimšanas vieta

Liezeres pag. 

Nozare

Valsts aizsardzība

Nodarbošanās

Pulkvedis-leitnants, 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris

Saistība ar Jelgavas apkārtni

Dzīvojis Jelgavā. 1941 – 1944 Jelgavas pilsētas izglītības nodaļas vadītājs. 1956. atbrīvots un atgriezies Jelgavā pie ģimenes, kur strādājis par slimnīcas tehnisko sekretāru, vēlāk par ātrās medicīniskās palīdzības stacijas sanitāru.

Radinieki

Precējies 1935 ar Adelīnu Kaufeldi.

Miršanas datums

13.03.1967

Miršanas vieta

Jelgava

Apbedījuma vieta

Baložu kapi

Cita informācija

Beidzis Pleskavas skolotāju semināru. Skolotājs Druvienā, Ķirbižos, Liezerē, Cēsu pilsētas zēnu elementārskolā (1902 – 1914). Krievu armijā iesaukts 1914. gada jūlijā un ieskaitīts 147. kājnieku pulkā. 295. Sviras kājn. pulka sastāvā piedalījies kaujās Galīcijā. 1916. gada janvārī beidzis Orānienbaumas praporščiku skolu (praporšciks); dienējis 35. Sibīrijas strēlnieku rezerves bataljonā, no 1916. gada marta 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlākajā pulkā). Podporučiks (1917), poručiks (1917), štābkapteinis (1917. gada septembris). No 1916. gada maija rotas komandieris, no 1917. gada augusta bataljona komandieris. Piedalījies daudzās kaujās. 1917. gada decembrī atvaļināts. Dzīvoja vecāku mājās Liezeres pagastā. 1918. gada vasarā darbojies pulkveža Brieža pretlielinieciskajā organizācijā Maskavā. 1919. gada pavasarī iestājies "Zaļajā" armijā, vadījis "zaļo" partizānu darbību. Latvijas armijā iestājies 1919. gada 28. jūnijā, norīkots uz Liepāju 3. Jelgavas kājn. pulka komandā, vēlāk ieskaitīts par klases vadītāju Liepājas karaskolā. Bermontiādes dienās uzņēmies Liepājas karaostas garnizona priekšnieka pienākumus, apstiprināts par Ziemeļlatvijas brigādes papildu bataljona komandieri, pēc tā pārformēšanas par 10. Aizputes kājn. pulku vadījis vienību kaujās pret bermontiešiem. 1919 paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Ar LKO II un III šķ. apbalv. par to. ka 1919. gada 4. novembrī T. Kalniņš būdams karaostas nocietinātā rajona priekšnieks, ar sev padotiem spēkiem izturēja ienaidnieka pirmos uzbrukumus. 14. nov., kad ienaidnieka galvenie spēki izsita vienības no fortiem, ar izveicīgu manevrēšanu novirzīja daļas pret ienaidnieka spārnu; tā rezultātā spēja sagrupēties, izšķirošā triecienā piespiest vāciešus bēgt un atbrīvot aplenkto pilsētu un tās garnizonu. 1925 paaugst. pulkveža pak., 10. Aizputes kājn. pulka komandieris. 1929 beidza kara akadēmiskos kursus. Vairākkārt izpildījis 4. Zemgales divīzijas komandiera pienākumus. 1932 – 1936 virsnieku kursu priekšnieks, vēlāk pasniedzējs Augstākajā karaskolā. 1936. gada decembrī atvaļināts no armijas. Piešķirta jaunsaimniecība Liezeres pagastā. 1943. gada martā atteicās no piedāvātā latv. leģiona 2. divīzijas komandiera posteņa. 1944. gada septembrī no Rīgas izbraucis uz Vāciju, kur kara beigās nonācis padomju okupācijas zonā un 1945. gada beigās ar ģimeni atgriezies Rīgā. Tā paša gada 20. dec. arestēts un notiesāts par sadarbošanos ar okupācijas varas iestādēm.

Apbalvojumi

Apbalv. ar Jura medaļas IV šķ., un Jura krusta IV šķ. apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. LKO II un III šķ. Apbalv. ar TZO III šķ.

Izmantotie avoti

1. Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Nordik, 1998. 527 lpp. ISBN 9984510174 

2.10. Aizputes kājnieku pulka komandiera 50 g. šūpuļa svētki. Latgales Ziņas, Nr. 21 (27.05.1932)

3. [līdzjūtība]. Darba Uzvara (Jelgava), Nr. 32, 1967.

4. Attēls no http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=670  (satīts 28.01.2021.)