Virtuāls ieskats Aspazijas darbu lappusēs
Piedāvājam ieskatu tajos dzejnieces darbos, kuri saistīti ar viņas dzimtajām mājām, Zaļenieku pagasta "Daukšām", ar dzīvi un skolas gaitām Jelgavā, ar personības veidošanos, ar dažu lugu un dzejoļu tapšanas priekšvēsturi.
No teksta fragmenta, atverot saiti, iespējams lasīt visu grāmatu, rakstu vai apskatīt attēlus.
Aspazijas darbi elektroniski ir pieejami Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā periodika.lv
ASPAZIJA. MANA DZĪVE UN DARBI
I daļa (1931): PARADĪZES ZARIŅŠ
Moto: Atmiņas ir vienīgā paradīze, no kuras mūs neviens dievs nevar izdzīt. Žans Pauls.
..”Visskaistāko, ko var iedomāties, dēvē par paradīzi”..
II daļa (1931), 207.lpp. (grāmatā): ..”Arī mūsu, Daukšu mājās, šorīt itin agri, pulksten četros, visi jau bij kājās. Skraidīja visi šurp un turp naskā rosībā, it kā sagatavodamies uz kādām dzīrēm vai citu lielu notikumu. Un liels notikums tas ari bija priekš šīs klusās lauku mājas un dzīves . Mani, saimnieku vienīgo meitiņu, šodien pirmoreiz izvadīja uz skolu. .
..Zaļās muižas parks vien jau bij priekš manis brīnums. Tur auga pavisam citādi koki, nekā es mežā biju redzējusi. Slaidas Vāczemes egles ar mīkstām skujiņām, papeles un daudz citu nepazīstamu koku, ari tādi, kam nebij nemaz lapu un zari vien izdvesa reibinošu smaršu.
Koki pašķīrās un iztālēm bij redzama pati Zaļās muižas grāfa Medema pils: Ak tu baltais brīnums! Ar stāvu stāviem, logu rindām un torņiem kā pasaku pils. Tādu es vēl nekad nebiju redzējusi! ”..
266.lpp.: Ceļā uz jaunu pasauli. ..”Pirmais iespaids priekš manis bij Jelgava pati. Un tāpat ari tagad jāievēro, ka Jelgava un Rīga ir spilgtākie vārdi Latvijas vēsturē un ka abas pilsētas ir interesantas ar savu gluži pretējo raksturu.
Jelgava bij pagātnes pilsēta, Rīga, turpretim, kā tagadējā rezidence, tagadnes un, varbūt, nākotnes pilsēta. Jelgavā valda sapņi, romantika un dziļdziļa nogremdēšanās pagātnē, it kā nogrimušā pilī. lelas paliek arvien klusākas, cilvēki staigā arvien lēnākiem soļiem, tiem ir daudz laika. Un ap Jelgavu atrodas daudz vecu, skaistu kapu ar izdzisušiem uzrakstiem un sensenām atmiņām.
Rīgā turpretim novērojama liela traukšanās, steigšanās nezin kurp. No vienas puses tā, varbūt, ir meklēšana uz nākotni, no otras veikalniecisms ar skolām, biržām, bankām un visādiem uzņēmumiem. Te maz laika un telpu sapņiem”..
267.lpp.: ..” Man bij lemts savu dzīves rītu pavadīt Jelgavā. Šinī vecajā, sīkajā pilsētas dzīvē valdīja šaurums, garīga aprobežotība un kafijas dāmu klačas, kur sīko ierēdnīšu sievas cita citu aprunāja un, tā sakot, visu, kas dzīvāks un kustīgāks, nolika līdz pēdējam. Bet kopā ar to jaucās jaunu siržu dīgstošā plaukšana, jo te sanāca ļoti daudz skolēnu. Kad rudenī sākās skolas laiks, tad vēsturiskā „Lielā iela" mudžēt mudžēja no skolēnu bariem. Še cits citu centās sastapt un sveicināties. Puikas savās jaunās ģimnāzistu rotās sveicinādami rāva cepures pa gabalu nost. Skuķes nosarka un smaidīja un vairījās un bēga, bet tomēr bij atkal sastopamas.
Te norisinājās pirmās jūtas, pirmie papirosi, pirmā mīlestība, pirmā revolūcija pret visu vecu un sastingušu un pret visiem aizspriedumu žogiem. Gaiss bija pilns ar ideju dīgļiem, ar priekšpavasara atomiem, kādi lidoja 80 gadu beigās un 90 gadu sākumā. Šinī atmosfērā es biju nu ievērpta iekšā un iesūcu te savas pirmās dzīvības sulas”..
Aspazija 18 gadu vecumā. Attēls no grām. Mana dzīve un darbi
III daļa (1931.) ..”Pāreja no zemnieciskās Dorotejas pamatskolas uz pilsonisko vācu vidusskolu Pasta ielā Nr. 25 bija lūzums manā dzīvē”..
IV daļa (1938, 3.sēj.) : ..”Kādēļ esmu kļuvusi drāmatiķe un liriķe, bet ne epiķe?
V daļa (1938, 4.sēj.) : ..”Tante, pie kuras nu tagad biju pansijā, dzīvoja Lielajā ielā pretim tirgus laukumam, Hepkera pagalmā.
12. lpp.: Tuvojās 30. augusts, lielākie tautas svētki gadā, kas notika Jelgavā. Tur sabrauca turīgie Zemgales saimnieki staltos pajūgos, goda drēbēs, ar saviem dēliem un lepnām meitām, jo naudas tiem bija tagad papilnam: bija ievākti kvieši. Svētku vieta bija „Villa Mēdem" aiz Ezera vārtiem. ..Svētkus rīkoja Jelgavas Latviešu biedrība ar J.Čaksti priekšgalā, kas toreiz bija jauns advokāts”..
VI daļa (1939, 5.sēj.) , 14.lpp.: ..”Reizēm māte mani veda ari uz Jelgavas ballēm. Atceros, reiz tāda bija lepnajā Cēri viesnīcā, un man mugurā bija skaista rozā kleite.
19.lpp.: .. Kad ar Kārli Jansonu bijām izstudējuši drāmas teoriju un techniku, tad kāda nejauša ierosinājuma pamudināta nolēmu savienot jauniegūtās teorētiskās atziņas un bērnībā gūtos iespaidus vienā organiskā vienībā. Tā radās „Atriebēja”.
31.lpp.: Laulības ar Vili Valteru, Daukšu pārdošana
VII daļa (1940). Otrais Jelgavas laikmets. 11.lpp.:..”Beidzot nolēmām par atlikušo naudu iepirkt paši kādu īpašumu, kur tad varētu ierīkoties kaut cik uz drošāku un pastāvīgāku dzīvi. Tādu parocīgu īpašumu arī atradām uz Pētera un Zaļās (tagad Raiņa) ielas stūra. lemaksājām to, kas bija palicis pāri no lauku māju pārdošanas (ap 2600 rubļu), iekravājāmies un sākām jaunu dzīvi šinī „savā stūrītī". Tas bija 1889. g.rudenī..Mani brāļi bija: Kristaps Roberts (vecākais) vai — kā mēs viņu saucām — Cipītis, un Zāmuels, jaunākais, māju vārdā Zāmus. Kristapiņš gāja reālskolā un bija apdāvināts matēmatiķis.
19.lpp.: ..Kristapiņa draugi bija D. Bundža un Viļķeris, vēlākais dzejnieks Zvanpūtis. ..
28.lpp.: Indriķis Alunāns (grāmatu veikala īpašnieks Lielajā ielā) kā sabiedrisks darbinieks bija ļoti flegmātisks un pasīvs. Mani viņš pazina no skolas laikiem. Viņam bija ne tikai grāmatu un rakstāmlietu veikals, bet arī bibliotēka, no kuras viņš par nelielu atlīdzību izsniedza grāmatas lasīšanai. Arī es no viņa čakli ņēmu šīs bibliotēkas grāmatas..
Jelgavas Latviešu biedrībā, sabiedriskā un gara dzīvē lielāku spirgtumu tanī laikā ienesa viņas jaunais priekšnieks J. Čakste (ievēlēts 1887. gadā)...
30.lpp. .. 1889. gadā iznāk arī mani pirmie literāriskie „kari". Ādolfs Alunāns, kā jau agrāk minēju, bija paņēmis manu lugu «Atriebēja" un guldīja. Bet ar to vien viņš neaprobežojās. Vēl nejaukāk bija, ka Alunāns, kas taču nav nekāds dzejnieks, sāka «Dienas Lapā" pantos izzobot manu personisko dzīvi. Es tūdaļ pret to sarakstīju asu pretrakstu un nonesu to personīgi «Dienas Lapas" redaktoram P. Stučkam.
35.lpp. ..biju mājskolotāja Jaunsvirlaukas Ķiploku mājās. Tur man bija jāgatavo uz eksāmeniem divas Ķiploku meitenes: Alīde un Lūcija Ģirgensones. Bet mājās bija ierīkota it kā maza skoliņa. Tur mācīties kopā ar Ķiploku bērniem nāca arī vēl daži kaimiņu bērni, piem., no Jaunzemjiem, Imbatiem v. c. Pavisam mans skolnieku pulciņš bija ap 10 bērnu.
..Dienas aizņemtas ar skolotājas darbu un dažām praktiskām lietām, pārrunām u.t.t. Pat lasīt dienā neatlika laika. Palika tikai — naktis. Tās bija mana atpūta, bet arī — manas radošās aktivitātes brītiņi un laiki. Pa šīm nakts klusuma stundām Ķiplokos uzrakstīju savu poēmu „Saules meita". .. 1894. g. „Saules meita" iznāca arī atsevišķā grāmatiņā. Izdeva to H. J. Draviņ-Dravnieks Jelgavā.
45.lpp.: .. logā starp grāmatām ieraudzīju arī kādu māksl. Krēsliņa gleznu. Uz tās bija tēlota kāda iemūrēta sieviete ar ūdens krūzi blakām. Šo gleznu skatot, man iešāvās prātā drāmas „Vaidelotes" pirmideja... Pirmo uzrakstīšanas iespēju centos rast Jelgavas diezgan grūtajos apstākļos, kur „Vaideloti" viņas pirmajā veidojumā tiešām arī uzrakstīju. Viņa diezgan stipri atšķīrās no tagad pazīstamās manas „Vaidelotes"..
49.lpp.: ..Pie Rikveiļiem [muižas arendatora Rikveiļa Drieliņu muižā, Limbažu tuvumā] dzīvojot un strādājot, uzrakstīju arī vēl otru lugu „Zaudētās tiesības" viņu pirmajā variantā. Tikai toreiz viņa saucās Antonija" un diezgan stipri atšķīrās no vēlāk uzrakstītām „Zaudētām tiesībām"..
52.lpp.: .. Vēl pie Rikveiļiem dzīvojot — kā jau minēju - no Rīgas Latviešu biedrības dabūju uzaicinājumu pieņemt pastāvīgu vietu pie Rīgas Latviešu teātra...
.. 1893. gads ir tas gads, kad latviešu gara dzīvē un literatūrā sāka izpausties tas virziens, kas pamazām izveidojās par «jauno strāvu". 1892. gadā nomira Ed. Veidenbaums, un pēc viņa nāves sāka parādīties viņa dzejas. Sākumā tās, protams, cirkulēja rokrakstā. Arī uz Jelgavu atklīda kāds eksemplārs no Ed. Veidenbauma dzejām un gāja no rokas rokā. Es viņu dabūju no tā sauktām „austrietēm". Tā saucās brīvdomīgo meiteņu pulciņš pie Jelgavas sieviešu ģimnāzijas. Redzamākās šī pulciņa pārstāves bija Late Veibele, Dreigute, Kl. Kalniņa, Anastasija Čikste v. c... „Austrietēm", savukārt, bija ciešs sakars ar Tērbatas v. c. studentiem. Veidenbaumu bija atveduši Tērbatas studenti”...
Aspazija. Mana dzīve. Autobiogrāfija // Kopoti raksti. 6.sēj. (Rīga, 1988):
..”Mana pirmā audzināšana un skolas gaita jau pazīstama visos psiholoģiskos sīkumos no manas «Zilās debess» un «Zelta mākoņiem»”..
Aspazija. Kopoti raksti 6 sēj. (Rīga, 1985-1988)
Biogrāfiskais romāns „Rudens lakstīgala". Romāns no deviņdesmitajiem gadiem
ir brīvi pieejami ikvienam interneta lietotājam Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā periodika.lv
Aspazijas izvadīšana pēdējā gaitā: No 1943.gada vidusskolnieces dienasgrāmatas : ..” Pēdējo reizi gāju gar vaļējo zārku un svētā bijībā noliecās galva. Dārgs šis vakars. Manām domām un iecerei derīgs. Ardievu lielā garu burve, lielā nacionāliste un Ticētāja. Tu nesagaidīji mūsu tautas atpestīšanās brīdi, tu mācīji mūs, jaunatni, cerēt, ticēt un noturēt savu tautu. Mēs to tev, Latviete, apsolām, latvieši —ticētāju tauta. No Doma katedrāles pārbraucu mājās, pa ceļam nekur neuzkavēdamās, lai nezaudētu dvēselē svētuma brīdi un tā svinīgumu”..
Sagatavots pēc Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas materiāliem (periodika.lv)
2015. gada 19.febr.
Aspazija. Portreti, attēli Latvijas Universitātes akadēmiskās bibliotēkas datu bāzē Personu un vietu attēli
Aspazijas darbi Jelgavas bibliotēku kopkatalogā
Grāmatas par Aspaziju Jelgavas bibliotēku kopkatalogā
Raksti par Aspaziju Jelgavas novadpētniecības datu bāzē