1920–1944

Jelgavā ir bagātas kultūras, izglītības un grāmatniecības tradīcijas. 19. gadsimtā tā bija otrs lielākais izdevējdarbības centrs Latvijas teritorijā. Te pastāvējušas arī daudzas ievērojamas bibliotēkas. Pirmā publiski pieejamā bibliotēka darbojās hercoga Pētera akadēmijā, tā atklāta 1776. gadā. 1785. gadā daži "literatūras un cilvēces draugi" nodibināja publisku lasāmbibliotēku. Pirmā latviešu lasīšanas biedrība radās 1837.gadā.

19.gadsimtā pilsētā strauji attīstījās izdevējdarbība. Izdevniecību un grāmatveikalu īpašnieki atvēra lasāmbibliotēkas. Aktivizējās dažādu biedrību, organizāciju dibināšana, un bieži tās veidoja savu, biedrības profilam atbilstošu grāmatu krājumu.

Pirmā pilsētas pašvaldības uzturētā bibliotēka Jelgavā dibināta 1920.gadā. Tā atradās centrā, Tirgus laukumā, trīsstāvu ēkā, kura pēc pārbūves 1937.gadā pilnībā tika nodota bibliotēkas vajadzībām.

Pilsēta 1920. gadā ir kara izpostīta. Laikraksti pirmajās lappusēs publicē ziņas no frontes, cilvēki meklē pazudušos radiniekus un draugus, mājās atgriežas kara laika bēgļi, pārtiku pārdod pēc kartītēm. Pilsētas kasē ir 1 miljons rubļu liels deficīts. Tomēr šajos smagajos apstākļos pilsētas valde atzinusi par pietiekami nozīmīgu tādu jautājumu kā pilsētas bibliotēkas atvēršana.

Domes sēdē 23. aprīlī valde atvēl 10 000 rubļu bibliotēkas ierīkošanai, un turpmāk ik mēnesi 1500 rubļu ikmēneša izdevumiem.

Bibliotēkas komisija rosīgi darbojas, un jau 10. jūnijā Zaļā ielā 12 pilsētas brīvlasītava un bibliotēka sagaida savus pirmos lasītājus. Bibliotēka atvērta katru dienu no 4 līdz 10 vakarā, lasītāju rīcībā ir ap 500 grāmatu un 12 nosaukumu laikrakstu trijās valodās.

14. decembrī bibliotēka pārcelta uz Ezera ielu 6, pie Tirgus laukuma. 1932. gadā fondā ir 12 000 grāmatu, 20 laikrakstu, 35 žurnāli. Bibliotēkā ir 1175 lasītāji un ap 18000 apmeklējumu. Bibliotēkā ir kartīšu alfabētiskais un sistemātiskais katalogs. Ik gadus pilsētas valde grāmatu iegādei atvēl ap 3000 latu. 1937. gadā pēc arhitekta Valda Zēbauera projekta veikta nama pārbūve, un tas pilnībā nodots bibliotēkas rīcībā.

Bibliotēkas vadītājs kopš 1925.gada ir skolotājs un grāmatu draugs Ēvalds Ļucis. Viņam ir divi palīgi. No 1936. gada līdz 1941.gadam par bibliotekāra palīdzi strādājusi Elza Radziņa.

Bibliotēka nodega II pasaules karā, 1944. gadā.

 

Jelgavas Valsts Zinātniskās bibliotēkas nodibināšana

Otrais pasaules karš Jelgavu nežēlīgi izpostīja, 90% pilsētas ēku tika sagrautas, nodega arī 1920. gadā dibinātā pilsētas bibliotēka. Atjaunojot izpostīto pilsētu, jau pirmajās izpildkomitejas sēdēs nolēma uzsākt kultūras un izglītības iestāžu, tai skaitā bibliotēku, veidošanu. Pilsētas 1. bibliotēku lasītājiem atvēra 1945. gada 15. martā. Līdztekus norisinājās zinātniskās bibliotēkas atjaunošanas process.

Pēc pirmajiem dokumentiem redzams, ka sākotnēji bijusi iecere veidot tieši zinātnisku, nevis vēl vienu tautas bibliotēku. Kultūrizglītības iestāžu komitejas priekšsēdētāja iesniegumā Valsts fonda literatūras pārvaldes priekšniekam paskaidroti galvenie bibliotēkas atjaunošanas darba virzieni: Jelgava, kādreizējā Kurzemes hercogu rezidence, pēc Rīgas bija ievērojamākais kultūras centrs un vienmēr lielu uzmanību veltīja mākslas, literatūras un izglītības attīstībai. Šo virzienu vēlams saglabāt un, atjaunojot bibliotēku, komplektēt galvenokārt mākslas, arhitektūras, teātra, literatūras vēstures, filozofijas un pedagoģisko literatūru, no jauna izveidot marksisma ļeņinisma klasiķu nodaļu. Bibliotēka pirmām kārtām apkalpos mākslas un kultūras darbiniekus, augstskolu un citu Jelgavas un apkārtējo apriņķu mācību iestāžu darbiniekus.

Bibliotēkas tāmes projektā 1947. gadam bibliotēkai paredzēta 3. kategorija. Tāmē minēti izdevumi arī zinātniski pētnieciskajam darbam, taču līdzekļi nav piešķirti.

Pirmās ziņas par bibliotēkas darbību sniedzis bibliotēkas direktora vietas izpildītājs Nikolajs Francis, kas strādājis bibliotēkā amatu apvienošanas kārtībā no 1946.g. 1. aprīļa līdz 11. septembrim. Bibliotēku paredzēts atvērt līdz 1946. gada 1. oktobrim, taču darbi nesokas. 12. oktobrī par bibliotēkas direktori sāk strādāt Emīlija Krustiņsone.

Pirmā bibliotēkas atskaite rakstīta par 1946. gadu. Faktiski bibliotēka nav bijusi atvērta, tāpēc lasītāju ir tikai 21 cilvēks, apmeklējums 168.

Jelgavas Valsts Zinātniskā bibliotēka lasītājiem tiek atvērta 1947. gada 15. janvārī. Bibliotēkas apmeklētāju lielākā daļa sākumā ir skolēni. Bibliotēkai ir arī lasītava, tiek rīkoti dažādi sarīkojumi.

Pārņemot fondā savāktās bezīpašnieku grāmatas, tas, atbilstoši ideoloģiskajiem okupācijas varas rīkojumiem, tika tīrītas no "naidīga satura un novecojušām" grāmatām. Ir redzams, ka sākotnējā iecere par zinātniskas bibliotēkas veidošanu nav īstenota, tā saglabājusies vienīgi nosaukumā "Jelgavas Valsts zinātniskā bibliotēka" un faktiski pildījuis publiskās biblitoēkas funkcijas.

 

(Informācija no: D. Avota. Jelgavas bibliotēku vēsture. 1775–1945. Rīga, 2003)

• Kurzemes hercogu bibliotēka, kuras pirmsākumi meklējami 17.gadsimtā, 1714.gadā aizvesta uz Pēterburgu. Kopā ar grāmatām, kas atvestas no Maskavas, tā kļuva par pamatu Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas izveidošanai.
• 1776. gada 15. oktobrī atklāta hercoga Pētera akadēmijas (Academia Petrina) bibliotēka. Pēteris Bīrons uzdāvināja akadēmijai 15 tūkstošus sējumu. Tā bija pirmā publiski pieejamā bibliotēka Jelgavā. 1919.gadā akadēmijas ēku un bibliotēku nodedzināja Bermonta karaspēks.
• 1785. gada 27. augustā nodibināta publiska lasāmbibliotēka ar grāmatām vācu un citās svešvalodās. Tās lasītājs varēja būt ikviens cilvēks, bez kārtu atšķirības.
• 1818. gada 6. augustā dibināta Kurzemes Provinces muzeja un Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības bibliotēka, pirmā novadpētniecības bibliotēka Latvijas teritorijā. Pastāvējusi līdz 1939.gadam.
• 1826. gadā Jelgavā darbību sāk grāmatizdevējs un tirgotājs Gustavs Ādolfs Reiers. Viņam piederēja plaša maksas bibliotēka ar literatūru vācu, franču un angļu valodā. No 19.gs. 60.gadiem bibliotēkas īpašnieks bija Ferdinands Besthorns, vēlāk Johans Vasermans. 1925 tā bija otra lielākā bibliotēka Jelgavā, pastāvējusi līdz 1940.gadam.
• 1833. gadā Mītavas ārstu zinātniskā biedrība pieņēma lēmumu par medicīnas literatūras bibliotēkas dibināšanu.
• 1834. gadā pēc cariskās Krievijas valdības pavēles nodibināta guberņas publiskā bibliotēka. Bibliotēka bija neliela, ar fondu tikai krievu valodā. Tā darbojās vāji, tika maz apmeklēta. Pastāvējusi līdz 1857.gadam.
• 1837. gadā mācītājs Vilhelms Panteniuss Jelgavā dibinājis Latviešu lasīšanas biedrību. Tā ir viena no pirmajām latviešu bibliotēkām Latvijas teritorijā.
• 1838. gadā darbību sāka Frīdriha Lūkasa lasāmbibliotēka. Bibliotēkā bija grāmatas angļu, franču, vācu un senajās valodās.
• 1866. gadā atļauju bibliotēkas darbībai saņēmis Roberts Kreicšteins. Bibliotēkā bija tikai vācu grāmatas.
• 1867. gadā izdevējs un tirgotājs Johans Frīdrihs Šablovskis atvēra lasāmbibliotēku, kurā bija tikai latviešu grāmatas.
• 1872. gadā dibināta Vācu amatnieku biedrības bibliotēka.
• 1873. gadā dibināta Mītavas Bībeles biedrības bibliotēka.
• 1874. gada 3.augustā atļauju bibliotēkas darbībai saņēmis Heinrihs Alunāns.
• 1881. gadā darbu sāk Jelgavas Latviešu biedrības bibliotēka. Likvidēta 1940, atjaunota 1990.
• 1886. gadā dibināta Jelgavas Lauksaimniecības biedrības bibliotēka.
                  dibināta krievu kultūras biedrība "Кружок", biedrībai bija sava bibliotēka.
• 1889. gadā dibināta Kurzemes guberņas statistikas komitejas bibliotēka.
• 1892. gadā atvērts Ā.Reinberga grāmatu un rakstāmlietu veikals ar lasāmbibliotēku latviešu, krievu, vācu valodā.
• 1896. gadā dibināta Romas katoļu biedrības bibliotēka.
• 1907. dibināta Kurzemes Vācu savienības Jelgavas nodaļas bibliotēka.
• 1909. gada 15. februārī atvērta Jelgavas Latviešu skolu un izglītības biedrības bibliotēka.
• 1920. gada 10. jūnijā atvērta Jelgavas pilsētas bibliotēka, pirmā pašvaldības dibinātā un uzturētā bibliotēka. Nodegusi 1944.
• 1921. gadā dibinātas:
  • Jelgavas apriņķa skolotāju arodbiedrības bibliotēka
  • Jelgavas fabriku un darbnīcu strādnieku arodbiedrības bibliotēka
  • Zemgales kultūras veicināšanas biedrības bibliotēka
• 1945. gada 15. martā sāka darboties 1.pilsētas bibliotēka.
• 1946. gada aprīlī sākas Jelgavas Valsts zinātniskās bibliotēkas veidošana, 1.aprīlī darbā pieņemts direktora vietas izpildītājs Nikolajs Francis.12. oktobrī par bibliotēkas direktori iecelta Emīlija Krustiņsone (1890 – 1981), kura strādāja šajā amatā līdz 1957.
• 1947. gada 15. janvārī lasītājiem atvērta Jelgavas Valsts zinātniskā bibliotēka, vēlāk nos. Jelgavas pilsētas centrālā zinātniskā bibliotēka, Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, Jelgavas pilsētas bibliotēka, pilsētas pašvaldības budžeta iestāde.
  15. aprīlī  Valdekas pilī, Rīgas ielā 22 atklāta Jelgavas apriņķa bibliotēka (vadītājs Putns), vēlākā rajona centrālā bibliotēka, no 1998. gada Jelgavas pilsētas bibliotēkas filiāle "Miezītes bibliotēka".
• 1949. gada aprīlī atvērta pilsētas 2. bibliotēka, tagad Jelgavas pilsētas bibliotēkas filiāle "Bibliotēka Pārlielupe", Zinātniskajai bibliotēkai piešķirtas telpas Akadēmijas ielā 20 (vēlākā adrese - Raiņa ielā 6)
• 1952. gada 1. jūlijā dibināta Jelgavas bērnu bibliotēka, tagad bērnu un jauniešu bibliotēka "Zinītis", Jelgavas pilsētas bibliotēkas filiāle.
  18. aprīlī Zinātniskā bibliotēka sāk strādāt pilsētas novadpētniecības muzeja ēkā (Academia Petrina).
• 1957.g. – 1985.g. Zinātniskās bibliotēkas direktore ir Paulīne Bartkēviča (1922 – 2011).
• 1959. gadā Zinātniskajā bibliotēkā sāk veidot žurnālu un avīžu rakstu kartotēku un novadpētniecības kartotēku "Jelgava".
• 1964. gadā Zinātniskās bibliotēkas daiļliteratūras nodaļa tiek pārcelta uz pilsētas kultūras namu Centrālajā laukumā.
• 1978. gadā izveidota Jelgavas pilsētas centralizētā bibliotēku sistēma (CBS) ar metodisko centru Jelgavas pilsētas Centrālā zinātniskā bibliotēka (CZB) un 3 filiālēm: 1.bibliotēka (Raiņa ielā 36), 2.bibliotēka (Rīgas ielā 20), Bērnu bibliotēka (Ļeņina, tag. Lielā iela 15).
• 1984. gadā Jelgavas pilsētas centrālā zinātniskā bibliotēka pārcelta uz ēku Akadēmijas ielā 26. Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ar senlaicīgiem čuguna logu režģiem. Ēkai piemīt eklektismam raksturīgais logailu ritmizētais kārtojums un ķieģeļu stils jeb ķieģeļu arhitektūra. Ēka atjaunota 1949.gadā.
  Bibliotēkā ir 3 nozaru lasītavas: Sabiedriski politisko zinātņu, Tehnisko un dabaszinātņu, Mākslas literatūras lasītavas.
• 1986. gadā atklāta Krišjāņa Barona vārdā nosauktā zāle ar mākslinieka Andreja Zvejnieka sienu gleznojumiem (publicēti grāmatā "Jelgavai azotē.-Rīga, Mansards, 2010.  ISBN 9789984812885") un mākslinieces Esteres Bormanes logu vitrāžām.
• 1985. – 1987.g. bibliotēkas direktore ir Dzintra Punga.
• 1987. – 2013.g. bibliotēkas direktore ir Aija Nadziņa.
• 1997. gada maijā pēc pirmo datoru iegādes izveidots lokālais datortīkls ar 7 darba stacijām. Sācies pilsētas bibliotēku automatizācijas process sistēmā ALISE, visi jaunieguvumi tiek ievadīti elektroniskajā katalogā, no septembra tiek veidota datu bāze "Jelgavas novadpētniecība", pārtraucot kartotēkas veidošanu. Gada beigās nodrošināta pieeja internetam.
• 1997. gadā tiek iegādāta pirmā abonētā elektroniskā datu bāze NAIS (Normatīvo aktu informācijas sistēma).
  Janvārī apkures sistēmas avārijas rezultātā applūst daļa bibliotēkas telpu, iet bojā daļa periodikas arhīva krājuma; Jelgavas izdevumi nav cietuši.
• 1998. gadā izveidota bibliotēkas pirmā tīmekļvietne (www.czb.lv). Jelgavas Datorcentrā netika nodrošināta datu kopēšana un bibliotēkas servera  bojājuma dēļ tā iet bojā 2001.g.
• 1998. gadā – uzsākta pilsētas un rajona bibliotēku elektroniskā kopkataloga veidošana un lasītāju datu ievadīšana IS ALISE;
                  –  reorganizējot Jelgavas rajona centrālo bibliotēku, Miezītē izveido ZB filiāli, Miezītes bibliotēku.
                – pirmo reizi izveidotas mazās infolapiņas lasītājiem. Pēc kartotēkā apkopotajiem datiem uzsākta ievērojamo   novadnieku saraksta veidošana.
• No 1999. gada netiek papildināta sistemātiskā rakstu kartotēka, izmantojam LNB Analītikas datu bāzi.
• 1999. gadā tiek likvidēta centralizētā bibliotēku sistēma, mainās bibliotēku nosaukumi: Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, 1.bibliotēka - "Ābele", 2.bibliotēka - "Pārlielupe", bērnu bibliotēka "Zinītis". Finansējuma trūkuma dēļ gada beigās tiek reorganizēta bibliotēka "Ābele", daļa krājuma kļūst par depozītkrājumu Miezītes bibliotēkā, daļa nodota citām bibliotēkām. 
• 2000. gadā darbu uzsāk Eiropas Savienības informācijas punkti Zinātniskajā bibliotēkā un bērnu bibliotēkā. ZB Bibliogrāfiskā un metodiskā darba nodaļa pārdēvēta par Informācijas nodaļu.
• 2002. gadā Latvijas Universitātē aizstāvēti 2 bibliotēku darbinieku maģistru darbi: "Jelgavas bibliotēku vēsture. 1775-1945", "Jelgavas rajona bibliotēku vēsture līdz 1945.gadam".
• Kopš 2002. gada bērnu bibliotēka "Zinītis" iesaistās lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu žūrija".
• 2003. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla atbalstu (KKF) bibliotēkai izveidota jauna tīmekļa vietne, visapmeklētākā lapa līdz 2013. gadam nemainīgi bija interneta saišu katalogs jeb Virtuālā bibliotēka. Tiek izveidota ievērojamo novadnieku datu bāze.
• 2003. gadā izstrādāts bakalaura darbs Latvijas Universitātē "Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas darbība pēc Otrā pasaules kara".
• 2003. – 2005.g. ar VKKF un Jelgavas domes atbalstu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā digitalizēts lielākais pirmskara laika Jelgavas periodiskais izdevums, laikraksts Zemgales Balss (1924-1940), pieejams tiešsaistē Nacionālajā digitālajā bibliotēkā.
• 2006. gadā uzsākta izdevumu automatizēta izsniegšana-saņemšana.
• Kopš 2007. gada netiek papildināti kartīšu katalogi. Pēc remonta bijušajā krātuves telpā, 1.stāvā atklāts JZB informācijas centrs, datorzāle ar 14 darba stacijām lasītājiem.
• 2007. gada septembrī izveidots Jelgavas bērnu bibliotēkas blogs zinitis.blogspot.com.
• Bērnu bibliotēkā "Zinītis", pateicoties dalībai lasīšanas veicināšanas programmā "Pirmā tikšanās ar bibliotēku", izveidots un labiekārtots bērnu stūrītis.
• 2008. gadā izremontēta Dabaszinātņu un tehnikas lasītava un periodikas krātuve, telpas apvienotas, no 3 lasītavām izveidota viena. Pēc 1.stāva foajē rekonstrukcijas nojaukta starpsiena, apvienojot foajē ar bijušo katalogu telpu, un iekārtota izstāžu galerija.
                – izveidota jauna bibliotēkas tīmekļvietnes versija.
                – izstrādāti maģistra darbi Latvijas Universitātē "Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas informācijas sistēmas analīze 
                  un attīstība" ; "Repozitārija organizācija Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā".
• 2009. gadā valsts ekonomiskās krīzes apstākļos uz laiku ieviests īsāks darba laiks, bibliotēka piektdienās slēgta.
• 2010. gadā pabeigta iepriekšējo gadu krājuma ievadīšana e-kopkatalogā, rekataloģizācija; novadpētniecības kartotēka ievadīta datu bāzē. Jelgavas bibliotēku elektroniskajam katalogam sāk pievienot pilsētas, pēc tam novada skolu bibliotēku krājumus.
       – Zinātniskā bibliotēka saņem Normunda Reča dāvinājumu, vairāk nekā 1500 ieskenētus Jelgavas vēsturiskos attēlus,
   pastkartes, atklātnes, ceļvežus, bukletus; sakārtotie resursi ievadīti novadpētniecības datu bāzē, skatīt šeit..
• 2011. gada oktobrī ieviestas jaunā parauga lasītāju kartes, ar īpašnieka attēlu un svītrkodu (lasītāja kartes numurs). Pirmo reizi tipogrāfijā iespiests bibliotēkas buklets, mākslinieks Raitis Junkers.
• 2011. gada nogalē tika izveidota bērnu bibliotēkas "Zinītis" lapa sociālajā tīklā draugiem.lv/zinitis/.
• 2012. gada novembrī pēc krātuves, servera telpas un sociālo zinātņu lasītavas telpu rekonstrukcijas 2.stāvā atklāts Nozaru literatūras abonements.
• Bērnu bibliotēka "Zinītis" piedalās konkursā "Radošais pasākums par drošību internetā manā bibliotēkā" un saņem draugiem.lv un Microsoft Latvia balvas.
• Kopš 2012. gada katru gadu bērnu bibliotēka "Zinītis" piedalās Zinību dienas svētkos pilsētā "ZinīBUMS".
• 2013. gadā izveidota jauna tīmekļvietnes versija, atklāta septembrī.
• iznāk Jāņa Joņeva romāns "Jelgava 94" kura darbība sākas ar dīvaina objekta aprakstu, kurš atrodas bibliotēkas iekšpagalmā
• no septembra līdz novembrim apkārt visai ēkai pamatos veikts vērienīgs remonts, osmozes darbi, lai novērstu mitruma uzkrāšanos bibliotēkas telpās.
• tiek slēgts bērnu bibliotēkas "Zinītis" blogs, jo popularitāti iematojusi 2011. gadā izveidotā bibliotēkas lapa sociālajā tīklā draugiem.lv.
• decembrī pensijā aiziet ilggadējā bibliotēkas direktore Aija Nadziņa.
• 2014. gada janvārī bērnu bibliotēka Zinītis saņem apbalvojumu "Gaišākais pilsētvides objekts".
  
• 17. maijā Zinātniskā bibliotēka pirmo reizi iesaistās Muzeju nakts pasākumos, piesaistot negaidīti daudz apmeklētāju.
     – 29.maijā par bibliotēkas direktori apstiprināta Lāsma Zariņa.
• 2014. apr.-okt. veikts Zinātniskās bibliotēkas daiļliteratūras abonementa un informācijas centra remonts 1.stāvā, 101.telpā ierīkota infocentra ventilācijas sistēma, pārvietots un ievērojami paplašināts abonementa Bērnu stūrītis.
• 2015.04. apvienots ZB lasītavas un nozaru abonementa fonds; lasītavas grāmatas apzīmētas ar uzlīmi.
  Bibliotēkā tiek rīkotas Ģimenes dienas ar saistošām aktivitātēm; bibliotēkas darbinieki vairāk iesaistās pilsētas pasākumos: Ledus skulptūru festivāls, Muzeju nakts, Piena, maizes un medus svētki, Metāla svētki, ZinīBums u.c.
  Zinātniskā bibliotēka pirmo reizi rīko starptautisku konferenci "Grāmatniecība un bibliotēkas Jelgavā un Šauļos līdz 1940.gadam".
  Uzsākta sadarbība ar reto grāmatu kolekcionāru Jāni Vilku, Zinātniskajā bibliotēkā notiek viņa krājuma izstādes.
• 2015 - Zinātniskās bibliotēkas direktora vietniecei Dzintrai Pungai piešķirts Latvijas valsts apbalvojums ATZINĪBAS KRUSTS.
• 2016. gada 28. aprīlī pieņemts lēmums par Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas nosaukuma maiņu, atjaunojot vēsturisko nosaukumu – "Jelgavas pilsētas bibliotēka". "Bibliotēkas Pārlielupe" nosaukums turpmāk ir Pārlielupes bibliotēka. Vasaras mēnešos Pārlielupes bibliotēkā notiek remonts, tiek iegādāti jauni plaukti, mēbeles. Septembrī sākts ēkas jumta remonts pilsētas bibliotēkā Akadēmijas ielā 26.
• 2016.04.11. akreditēta Jelgavas pilsētas bibliotēka un visas tās filiāles.
• 2016. gadā Jelgavas pilsētas bibliotēka un Pārlielupes bibliotēka iesaistās lasīšanas veicināšanas programmā "Grāmatu starts", notiek Mazo pūcēnu skoliņa jeb "Pūcītes skola". Kopš 2017.gada oktobra arī  bērnu bibliotēka "Zinītis" pievienojas šai programmai. 
• Pārlielupes bibliotēkā uzsākts radošo darbnīcu cikls. 
• 2017. gadā pabeigta bibliotēkas ēkas jumta rekonstrukcija, veikta telpu pārsegumu stiprināšana, K.Barona zāles sienu gleznojumu restaurācija.
  Jelgavas pilsētas bibliotēka iesaistās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīklā "Stāstu bibliotēkas".
  Jelgavas pilsētas bibliotēkā pirmo reizi ārpus Rīgas notiek Latvijas reģionālo bibliotēku metodiķu seminārs.
• 2017. gada martā pirmo reizi tika rīkots kopīgs "Bērnu žūrijas" noslēguma pasākums Jelgavas kultūras namā skolu publisko bibliotēku lasītājiem.
• 2017. gadā bērnu bibliotēka "Zinītis" organizē Nacionālās Skaļās lasīšanas sacensību pusfinālu un finālu Jelgavā, bibliotēkas vadītāja Baiba Karčevska ir sacensību koordinatore Zemgales reģionā.
• 2018. gadā Jelgavas pilsētas bibliotēkai piešķirta Latvijas Bibliotekāru biedrības Gada bibliotēkas balva; Balva "Ģimenēm draudzīga vieta 2018" konkursa balsojumā "Draudzīgākais uzņēmums mākslas vai kultūras jomā". Konkursa rīkotāji ir calis.lv sadarbībā ar babyroom.lv.
• Pārlielupes bibliotēkā no jūnijā sāk strādāt jauna vadītāja Aiga Volkova, pensionējas Veneranda Godmane, vadītāja no 2007.gada.
• 2018. gada jūnijā bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē aizstāv maģistra darbu "Jelgavas pilsētas bibliotēka akadēmijas ielā 26: ainavas kultūrvēsturiska lasīšana". Pētījumā gūtie dati kļūst par ierosmi ekskursijām "Sienas, kas runā" Jelgavas pilsētas bibliotēkas vēstures izzināšanai.
• 2018. gada jūnijā bērnu bibliotēka "Zinītis" organizēja Āra lasītavu sadanča "Latvju bērni danci veda" ietvaros.
• 2018. gada oktobrī bērnu bibliotēkā ieviests bibliotēkas simbols - lelle Zinītis, kas pilda lasīšanas veicināšanas funkcijas.
•  2018. gadā  bērnu bibliotēka "Zinītis" iesaistās lasītveicināšanas programmā 4-8 gadus veciem bērniem "Mūsu mazā bibliotēka".
• 2019. gadā, īstenojot Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts LLI-110 "Inovatīvu risinājumu attīstība bibliotēkās dažādu paaudžu apmeklētājiem pierobežas reģionā", Jelgavas pilsētas bibliotēkā un  bērnu bibliotēka "Zinītis"  ieviesti drošības vārti un pašapkalpošanās iekārta, bet pie Jelgavas pilsētas bibliotēkas - grāmatu nodošanas kaste. Projekta ietvaros  2019. gada 29. augustā Jelgavas pilsētas bibliotēkā norisinās starptautiska konference “Bibliotēkas no paaudzes paaudzē”.
• 2019. gada maijā apbalvojuma “Zemgales Laiks Ziedonim”  novadpētniecības kategorijas “Zemgales Kedas” laureāte ir Ūziņu bibliotēkas (Jelgavas novads) vadītāja Gunita Kulmane.
• 2019. gada augustā  Baiba Īvāne-Kronberga starptautiskajā IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongresā uzstājas ar īpašu stāstu par Jelgavas pilsētas bibliotēku.
• 2019. gada augustā Jelgavas pilsētas bibliotēkas komanda piedalās 17. Piena paku laivu regatē un Bibliolaiva 4 iegūst žūrijas simpātiju balvu.
• 2019. gada 4. septembrī tiek atklāta renovētā Miezītes bibliotēka.
• 2019. gada 10. oktobrī mūžībā aizgājusi Miezītes bibliotēkas ilggadējā vadītāja Jolanta Treigute (1960-1919). 
• 2019. gadā par Miezītes bibliotēkas vadītāju kļūst Liene Vespere.
• 2020. gadā Jelgavas pilsētas bibliotēka un filiāles atzīmē bibliotēkas simtgadi, tiek izveidots simtgadei veltīts logo.
• 2020. gadā Jelgavas pilsētas bibliotēka aktīvi piedalās konkursā "Latvijas gada monēta 2019", iegūstot balvā monētu “Brīvības cīņas”.
• 2020. gada 15. jūnijā jaunajā mājvietā Zemgales prospektā 7 durvis apmeklētājiem ver bērnu un jauniešu bibliotēka "Zinītis", svinīgāis atklāšanas pasākums  – 1. septembrī. 
• 2020. gada decembrī Jelgavas pilsētas bibliotēkas darbinieki Lāsma Zariņa, Liāna Pastere, Dzintra Punga, Olga Spirta, Haralds Bukšs, Baiba Īvāne, Klinta Kalnēja, Gundega Kalniņa, Vivita Armanoviča, Viktorija Agafonova un Sandra Silmane saņem LR Kultūras ministrijas atzinības rakstu par veiksīgu darbu un saistībā ar bibliotēkas simtgadi.
• 2021. gada 1. oktobrī mainīts bibliotēkas nosaukums no "Jelgavas pilsētas bibliotēka" uz "Jelgavas Pilsētas bibliotēka".
• 2022. gada janvārī Jelgavas Pilsētas bibliotēkā (Akadēmijas ielā 26) jauns pakalpojums - iespieddarbu saņemšana pakomātā. 
• 2022. gadā piedalīšanās ERASMUS+ programmas projektā “Jaunieši košāki par iztēli” (“Youth is stranger than fiction”). Projekta ietvaros 8 Jelgavas Pilsētas bibliotēkas darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Šauļu apriņķa Povila Višinska publisko bibliotēku, lai apgūtu jaunas kompetences darbā ar jauniešu mērķauditoriju.
• 2022. gadā piedalīšanās Erasmus+ programmas projektā “Lauku un reģionālās bibliotēkas kā vietējie ģimenes uzņēmējdarbības centri” (“Rural and Regional Libraries as Local Family Entrepreneurship centres”). Projekta ietvaros izstrādāti E-mācību moduļi par uzņēmējdarbību, kas pieejami izmantošanai bibliotēkā.
• 2022. gadā piedalīšanās Valsts kultūrkapitāla fonda projektā “Iedvesma jaunradei”. Projekta ietvaros jauniešiem tika organizētas tikšanās Jelgavas un bērnu bibliotēkā "Zinītis" (Zemgales prospekts 7) ar rakstnieci Maiju Bumbieri, Aneti Grīnbergu, Džeinu Šteinbergu un Agnesi Zarāni.
• 2022. gada 16. novembrī Jelgavas Pilsētas bibliotēkas direktores vietniecei metodiskajā darbā Dzintrai Pungai piešķir Jelgavas novada Goda diplomu par izcilu ieguldījumu bibliotēku metodiskajā darbā Jelgavas novadā.
• 2022. gadā 6. decembrī bibliotēkas novadpētniecības speciāliste Andra Poota uzstājās konferencē ""Latviešu Avīzes" un laikmets" Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā ar lasījumu "Ārvalstu atbalsis Jelgavā iznākušajā presē 19. gadsimtā".

 

2020. gads ir Jelgavas pilsētas bibliotēkas simtgades gads!

1920. gada 10. jūnijā Jelgavā tika atvērta pirmā pašvaldības dibinātā un uzturētā bibliotēka – Jelgavas pilsētas bibliotēka.

Aicinām ielūkoties sirsnīgajos videosveicienos, ko no tuvienes un tālienes mums atsūtījuši bibliotēkas draugi un sadarbības partneri!

 

Daudz laimes dzimšanas dienā, bibliotēka!

 

 

Jelgavas pilsētas bibliotēka, Lāsma Zariņa

 

Jelgavas pilsētas dome, Andris Rāviņš

 

Jelgavas Mākslinieku biedrība, Māris Brancis

 

Jelgavas Latviešu biedrība, Maija Kravinska

 

Jelgavas Latviešu biedrība

 

Jelgavas amatu vidusskola

 

Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs

 

Bērnu un jauniešu centrs „Junda”

 

Jelgavas pensionāru biedrība

 

Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

 

Latvijas Neredzīgo bibliotēka

 

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Baiba Rivža

 

Nākotnes Bibliotēka, Inta Vīksna

 

Bauskas Centrālā bibliotēka

 

Dobeles novada Centrālā bibliotēka

 

Kulturas ministrija, Linda Langenfelde

 

Latvijas Bibliotekāru biedrība, Māra Jēkabsone

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, Karina Pētersone

 

Latvijas Zinātņu akadēmija, Ojārs Spārītis

 

UNESCO Latvijas nacionālā komisija, Baiba Moļņika

 

Rezeknes centrālā bibliotēka

 

Latgales Centrālā bibliotēka

 

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka

 

Ventspils bibliotēka

 

Šauļu publiskā bibliotēka

 

Šauļu apriņķa Povila Višinska publiskā bibliotēka

 

Panevēžas apriņķa G. Petkevičaites-Bites publiskā bibliotēka

 

Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka, Aleksandrs Suša

 

Pikes Peak bibliotēka, Teona Shainidze Krebs