Atis  Ķeniņš (Ķēniņš)

Dzimšanas datums

28.07.1874

Dzimšanas vieta

Grenču pag. Sātu draudzes Lieļu mājas

Nozare

Izglītība un zinātne, Kultūra un māksla, Politika un sabiedrība, Tieslietas

Nodarbošanās

Politiķis, pedagogs, sabiedriskais darbinieks, jurists, redaktors, tulkotājs, dzejnieks, publicists. 

Saistība ar Jelgavas apkārtni

Skolotājs Jelgavas kurlmēmo skolā (1894 – 1897). Atkal atgriezās Jelgavas kurlmēmo skolā (1896 – 1897).

Radinieki

Sieva rakstniece un sabiedriskā darbiniece Anna Rūmane-Ķeniņa (1877 – 1950). Otra laulība ar dzejnieci Austru Dāli-Ķeniņu (1892 – 1972).

Miršanas datums

09.03.1961

Miršanas vieta

Rīga

Apbedījuma vieta

Rīgas 1. Meža kapi

Cita informācija

Dibinājis vairākas skolas. Bijis pirmais Latvijas Republikas (LR) sūtnis Varšavā, izglītības ministrs un tieslietu ministrs. Mācījies Irlavas skolotāju semināra paraugskolā (1889 – 1891) un Irlavas skolotāju seminārā (1891 – 1894), ieguvis mājskolotāja grādu (1902) un virsskolotāja grādu (1907). Bijis brīvklausītājs Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1918). Skolotāja palīgs Līvbērzes pagastkolā (1895 – 1896). emītes pagastskolas priekšnieks un ērģelnieks (1897 – 1900). Āgenskalnā kopā ar sievu Annu Rūmani-Ķeniņu izveidoja piecu klašu meiteņu privātproģimnāziju (1900 – 1904; Slokas ielā 4). Dibinājis Rīgā zēnu tirdzniecības skolu (1904 – 1907; Tērbatas ielā 15/17), ko pārveidojis par reālskolu zēniem (1907 – 1911). Uz šo ēku no Slokas ielas 4 pārcēlās arī A. Rūmanes-Ķeniņas meiteņu proģimnāzija, kur A. Ķeniņš arī bija skolotājs un līdzdirektors. 1904 kopā ar Augustu Saulieti un Jani Rozentālu nodibinājis grāmatu apgādu "Zalktis", izdevis almanahu, vēlāk žurnālu "Zalktis". Pirmā pasaules kara laikā aktīvi darbojās politikā un sabiedriskajā dzīvē, piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanā. Bijis pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais sūtnis Varšavā, Latvijas Republikas izglītības ministrs un tieslietu ministrs (1931 – 1933). Strādājis arī kā zvērināts advokāts (1929 – 1938). Dibinājis Krišjāņa Barona Tautas augstskolu (1932), bijis tās pārzinis un lasījis lekcijas (1933 – 1936). Lektors Rīgas Komercinstitūtā (1933 – 1937). Darbojies dažādās sabiedriskās organizācijās. Pēc padomju okupācijas, 1940. gada vēlēšanās izveidojis Demokrātiskā bloka sarakstu. Represēts un divreiz (1940; 1951) deportēts no Latvijas. Izsūtījumos strādāja par skolotāju. Padomju laikā lasīja lekcijas Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, Latvijas Valsts universitātē un strādāja LPSR Zinātņu akadēmijā. Vēlāk profesors Rīgas Pedagoģiskajā institūtā un atkārtoti strādāja LPSR Zinātņu akadēmijā.

Personas publikācijas

Publicēja vairākus rakstus "Baltijas Vēstnesī" un "Jelgavas Latviešu Avīzē" par kurlmēmo izglītošanu. 1897 A. Ķeniņš izdeva brošūru "Kurlmēmais, viņa audzināšana un pirmmācība". Autors dzejas krājumiem "Potrimpa zemē" (1914), "Rudens un zvaigznes" (1936), "Ceļi un likteņi" (1942).

Apbalvojumi

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; 1926).

Izmantotie avoti

1. Latvijas enciklopēdija, 3. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005. ISBN 9984948234 

2. Latvijas vadošie darbinieki / prof. Pētera Šmita virsredakcijā. Rīga, 1935.

3. https://enciklopedija.lv/skirklis/62335-Atis-%C4%B6eni%C5%86%C5%A1  (skatīts 06.04.2021.)

4. https://www.literatura.lv/lv/person/Atis-Kenins/873094  (skatīts 06.04.2021.)

5. Attēls no Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības un mūzikas muzejs. Datubāze "Personu un vietu attēli". Ķeniņš, Atis. Pieejams: https://www.acadlib.lu.lv/pvp/0000000080.htm  (skatīts 06.04.2021.)