Frīdrihs  Ketlers  (arī Herzog von Kurland und Semigallia)

Dzimšanas datums

25.11.1569

Dzimšanas vieta

Jelgava

Nozare

Cits

Nodarbošanās

Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587 – 1596), Zemgales hercogs (1596 – 1616), apvienotās Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1618 – 1642).

Saistība ar Jelgavas apkārtni

Kurzemes un Zemgales hercogs.

Radinieki

Hercogs Frīdrihs 01.05.1600. Volgastē salaulājās ar Pomerānijas-Volgastes princesi Elizabeti Magdalēnu (1580 – 1649).

Miršanas datums

17.08.1642

Miršanas vieta

Jelgava

Apbedījuma vieta

Hercogu kapenes Jelgavā

Cita informācija

Pēc hercoga Gotharda Ketlera nāves 17.05.1587. saskaņā ar testamentu vecākais dēls Frīdrihs saņēma pārvaldīšanā Zemgali, bet jaunākais – Vilhelms Ketlers – Kurzemi. Sākotnēji Frīdrihs valdīja arī nepilngadīgā Vilhelma vārdā, bet 23.05.1595. Jelgavā brāļi noslēdza savstarpēju vienošanos par varas sadali, kas paredzēja, ka katram no viņiem būs savs galms, saimnieciskā pārvalde un zemākā tiesvedība, taču landtāgiem bija jānotiek kopīgi, nedalīta palika arī augstākā tiesu iestāde – galma tiesa. Frīdriha galvenā rezidence bija Jelgavas pilī, Vilhelma – Kuldīgas. Vilhelms mēģināja iet absolūtisma ceļu un nonāca asā konfliktā ar muižniecību. Pēc muižnieku opozīcijas vadoņu brāļu Magnusa (Magnus von Nolde) un Gotharda fon Noldu (Gotthard von Nolde) nogalināšanas Jelgavā 1615 lieta nonāca Polijas karaļa tiesā un karalis abus hercogus 1616 atstādināja no varas. Rezultātā Vilhelms pilnībā zaudēja hercoga tiesības, bet Frīdriham izdevās attaisnoties un saglabāt Kurzemes un Zemgales hercogisti kā vienotu valsti. Taču muižniecība bija guvusi virsroku, ko apliecināja 18.03.1617. izsludinātā hercogistes satversme jeb "Valdības formula" (Formula Regiminis), kas noteica valsts iekārtu, ierobežojot hercoga varu par labu muižniecībai, un palika spēkā līdz pat hercogistes likvidācijai 1795. Hercogam Frīdriham nebija pēcnācēju, tādēļ 1625 viņš ierosināja landtāgā jautājumu par Vilhelma dēla Jēkaba atzīšanu par troņmantinieku. Hercogistes padome piekrita tam un par viņa mantinieku kļuva hercoga Vilhelma dēls Jēkabs Ketlers. Hercogs Fridrihs mira Jelgavā, kapenēs apbedīts 1643. gada februārī. Bēru ceremonija attēlota gravīru sērijā, kuru pārzīmējis Johans Kristofs Broce. Masīvo alvas sarkofāgu, domājams, darinājis Jelgavas alvas lējējs Francis Varnrāts.

Izmantotie avoti

1. https://enciklopedija.lv/skirklis/20830  (skatīts 08.02.2021.) 

2. https://vesture.eu/Ketlers_Fridrihs,_Kurzemes_hercogs  (skatīts 08.02.2021.)

3. Attēls no https://rundale.net/kapenes/hercogs-fridrihs-ketlers/  (skatīts 08.02.2021.)